Šis raksts ir par starptautiski neatzīto Krievijas administratīvo vienību. Par Ukrainas administratīvo vienību skatīt rakstu Krimas Autonomā Republika.

Krimas Republika ir Krievijas—Ukrainas kara laikā anektēta Ukrainas daļa Krimas pussalā. To 2014. gada 17. martā pēc starptautiski neatzīta referenduma pasludināja okupētās Krimas Autonomās Republikas teritorijā un neilgi pēc tam pievienoja Krievijas Federācijai. Pēc 2014. gada 18. un 21. martā Maskavā parakstītajiem līgumiem, tā bija daļa no Krimas federālā apgabala, kas atrodas Krimas pussalā Melnās jūras krastā. 2016. gada 28. jūlijā ar prezidenta Putina lēmumu Krimas federālo apgabalu likvidēja un pievienoja Dienvidu federālajam apgabalam. Latvija, tāpat kā gandrīz visas pasaules valstis, ieskaitot visas Eiropas Savienības valstis, Krimas republikas teritoriju atzīst par likumīgu Ukrainas sastāvdaļu.

Krimas Republika
Республика Крым
Республіка Крим
Къырым Джумхуриети
Qırım Cumhuriyeti
—  Krievijas anektēta Ukrainas daļa  —
Flag of Krimas Republika
Karogs
Coat of arms of Krimas Republika
Ģerbonis
Pārvaldes centrs Simferopole
Oficiālā valoda krievu, ukraiņu un Krimas tatāru[1]
Valsts Karogs: Krievija Krievija (de facto)
Administratīvais iedalījums
Platība 
 - Kopējā 26 081 km²
Iedzīvotāji (2014)
 - Kopā 1 967 200
 - Blīvums 75,4/km²
 - Etniskais sastāvs krievi (58,32%)
ukraiņi (24,32%)

Krimas tatāri (12,03%)
baltkrievi (1,45%)
Laika josla MSK (UTC+4)
Mājaslapa: rk.gov.ru
Krimas Republika Vikikrātuvē

Ziemeļos Krimas Republika robežojas ar Ukrainas Hersonas apgabalu un dienvidrietumos ar Sevastopoli. Ziemeļrietumu krastu apskalo Azovas jūra un Kerčas šaurums, rietumu un dienvidu piekrasti — Melnā jūra.

 
Krievijas kareivji bez pazīšanas zīmēm Krimā
 
Vladimirs Putins Maskavas Kremlī paraksta līgumu ar Krimas Autonomās Republikas valdības un Sevastopoles pašvaldības vadītājiem par Krimas un Sevastopoles iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā (2014. gada 18. martā).

Pēc Eiromaidana sacelšanās, Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča bēgšanas uz Krieviju un Ukrainas pagaidu valdības izveidošanas 2014. gada 26. februārī pret jauno Kijivas valdību noskaņotas bruņotas "pašaizsardzības" grupas ieņēma Krimas parlamenta ēku Simferopolē un virs tās uzvilka Krievijas karogu, bet 27. februārī Krimas Augstākā padome ārkārtas sēdē atcēla premjerministru Anatoliju Mogiļovu un ievēlēja šajā amatā partijas "Krievu vienotība" (Русское единство) līderi Sergeju Aksjonovu, kurš tūlīt vērsās pie Krievijas valdības ar lūgumu nodrošināt Krimā mieru un kārtību. 2014. gada 28. februārī karavīri bez pazīšanās zīmēm (faktiski - Krievijas bruņoto spēku kareivji) ieņēma valdības ēkas un lidostas visā Krimas republikā, kas iezīmēja Krimas krīzes sākumu. Starptautisko situāciju saasināja Krievijas prezidenta Vladimira Putina vēršanās pie Krievijas Valsts domes 1. martā ar lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Krimas un Ukrainas teritorijā.[2]

Reaģējot uz Krievijas rīcību, Ukrainas armijā tika izsludināta pilna kaujas gatavība. 6. martā Krimas Augstākā padome pieņēma lēmumu par Krimas Autonomās Republikas pievienošanu Krievijai un referenduma organizēšanu.[3]

16. martā "pašaizsardzības" vienību un bruņotu Krievijas karaspēka klātbūtnē Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopoles pilsētā notika Ukrainas konstitūcijai neatbilstošs un starptautiski neatzīts referendums, kurā pēc balsu skaitīšanas komisijas ziņām par "atkalapvienošanos ar Krieviju" nobalsoja 96,47% referenduma dalībnieku Krimas Autonomajā Republikā un 96,59% Sevastopolē.[4]

17. martā Krimas parlaments un Sevastopoles pilsētas dome kopīgā sēdē pasludināja Krimas Republikas neatkarību no Ukrainas un vērsās pie Krievijas ar lūgumu to uzņemt to Krievijas Federācijas sastāvā, kuras prezidents V. Putins parakstīja dekrētu, kurā atzina Krimas Republiku par suverēnu un neatkarīgu valsti,[5] bet jau 18. martā parakstīja līgumu ar Krimas valdības pārstāvjiem par Krimas iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā, kuru Krievijas Valsts dome ratificēja 21. martā.[6]

Ukrainas valdība referendumu un Krimas aneksiju pasludināja par neleģitīmu, bet Krimu un Sevastopoli par okupētu teritoriju.[7]

Ārējās saites

labot šo sadaļu