Rietumukraina

Rietumukraina (ukraiņu: Західна Україна) ir kultūrvēsturiskais reģions, gandrīz vienmēr tajā ir iekļauti mūsdienu Ukrainas Čerņivcu, Ivanofrankivskas, Ļvivas, Ternopiļas un Aizkarpatu apgabali, kā arī Volīnijas un Rivnes apgabali.

Vēsture

Ļvivas pilsēta

Sākot no 1918. gada, ar nosaukumu Rietumukraina neoficiāli apzīmēja Rietumukrainas Tautas Republiku. Pēc 1921. gada Rīgas miera līguma starp Padomju Krieviju, Ukrainas PSR un Polijas Republiku Ukrainas rietumu daļa tika iekļauta Polijas sastāvā un tikai 1939. gadā pēc Molotova—Ribentropa pakta nonāca Padomju Savienības kontrolē.^[1] Polijas valdība centās saglabāt zināmu distanci starp Galīcijas ukraiņu iedzīvotājiem, no kuriem lielākā daļa bija grieķu katoļi, un Volīnijas un Poļesjas pareizticīgajiem iedzīvotājiem.

2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā Krievija ar spārnotajām raķetēm apšaudīja Rietumukrainas militāros, enerģētiskos un citus objektus.^[2]

Ukraiņu valoda ir dominējošā. Aizkarpatu reģionā runā arī ungāru valodā.

Ļviva — Ļvivas apgabala administratīvais centrs, pilsēta tradicionāli uzskatīta arī par Rietumukrainas ekonomisko, kultūras un politisko centru, viena no galvenajām Ukrainas pilsētām.
Čerņivči — Čerņivcu apgabala administratīvais centrs, galvenā Bukovinas rūpniecības, tirdzniecības, zinātnes, izglītības un kultūras pilsēta, svarīgākais Rietumukrainas zinātnes, izglītības, tūrisma un kultūras centrs.
Ternopiļa — Ternopiļas apgabala administratīvais centrs, rūpniecības, zinātnes, izglītības, tūrisma, reliģiskais un kultūras centrs Galīcijā un Dienvidvolīnijā.
Hmeļņicka — Hmeļņickas apgabala administratīvais centrs.
Ivanofrankivska — IvanoFrankivskas apgabala administratīvais centrs, nozīmīgs rūpniecības un kultūras centrs Piekarpatu reģionā.