Kubaņa (novads)
- Šis raksts ir par novadu. Par upi skatīt rakstu Kubaņa.
Kubaņa (ukraiņu: Кубань, adigu: Пшызэ, krievu: Кубань) ir vēsturisks un ģeogrāfisks reģions Ziemeļkaukāzā, kas robežojas ar Kubaņas upes kreiso krastu un tās pietekām līdz pat Ustjlabinskas pilsētai.[1]
| Kubaņa | |
| Кубань | |
| — reģions — | |
.jpg) |
|
| Valsts |  Krievija
|
|---|---|
| Platība | |
| - Kopējā | 94 360 km² |
 Kubaņa Vikikrātuvē
| |
Neoficiāli par Kubaņu dēvē arī Krasnodaras novadu.[2]
Vēsture labot šo sadaļu
Kopš viduslaikiem šī teritorija ir piederējusi Čerkesijai, Nogaju ordai un Krimas hanistei. 1783. gadā pēc Krimas hanistes likvidēšanas Kubaņa tika pievienota Krievijas Impērijai.[3]
Pēc Zaporižjas Sečas likvidēšanas cariskā valdība izveidoja Melnās jūras kazaku armiju, kas apdzīvoja šo zemi. Saskaņā ar mūsdienu pētnieku aprēķiniem 1917. gadā Kubaņā dzīvoja aptuveni 2,5 miljoni mazkrievu (tagad ukraiņu), kas veidoja vairāk nekā 60 % no tās iedzīvotājiem.[4]
No 1860. līdz 1918. gadam Kubaņas zemes tika administratīvi noformētas kā Kubaņas apgabals. No 19. gadsimta beigām reģionā aktīvi apmetās no dzimtbūšanas atbrīvotie zemnieki no visas Centrālās Krievijas, lai veiktu zemes apstrādi.
Pēc Oktobra revolūcijas boļševiki okupēja Jekaterinodaru. 1918. gada pavasarī pilsētu šturmēja ģenerāļa Korņilova Baltā armija. Tomēr uzbrukums tika atvairīts, un ģenerālis Korņilovs tika nogalināts.
1918. gada rudenī Jekaterinodara un viss Kubaņas apgabals nonāca Baltās armijas kontrolē. Izveidojās divvaldības sistēma: Kubaņas Rada pasludināja Kubaņas Tautas Republiku, vienu no daudzajiem valsts veidojumiem bijušās Krievijas Impērijas teritorijā, bet faktiski šī teritorija bija pakļauta Dienvidkrievijas valdniekam ģenerālim Deņikinam.
1920. gada sākumā Deņikins cieta sakāvi un neveiksmīgi evakuēja karaspēku no Novorosijskas ostas, ko pavadīja boļševiku uzbrukuma masveida slepkavības pret gūstekņiem un civiliedzīvotājiem. 1920. gada vidū pēc ģenerāļa Vrangela pavēles no Krimas uz Kubaņu tika veikts uzbrukums, kas tomēr beidzās neveiksmīgi.
Smagākais periods Kubaņas vēsturē 20. gadsimta 20.—50. gados bija saistīts ar tādiem notikumiem kā kolektivizācija, bads[5] un karš. Tā rezultātā iedzīvotājus lielā mērā nomainīja iebraucēji no citiem Padomju Krievijas reģioniem.
1937. gada 13. septembrī tika izveidots Krasnodaras novads, kas aizņēma lielāko daļu Kubaņas.
Pašlaik teritorija, ko dēvē par Kubaņu, aptver šādus Krievijas Federācijas subjektus:
- Krasnodaras novads (lielāko daļu no tā);
- Adigejas Republika (visu teritoriju);
- Karačaja-Čerkesija (lielāko daļu);
- Stavropoles novads (rietumu daļa);
- Rostovas apgabals (neliels apgabals dienvidos).
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Kubaņas etniskais sastāvs saskaņā ar PSRS 1926. gada tautas skaitīšanas datiem:
| tautība | skaits | % |
|---|---|---|
| ukraiņi | 915 450 | 62,2 % |
| krievi | 498 102 | 33,8 % |
| armēņi | 21 023 | 1,4 % |
| baltkrievi | 8434 | 0,6 % |
| vācieši | 7255 | 0,5 % |
| kopā | 1 472 548 | 100,0 % |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Kuban River | river, Russia | Britannica». www.britannica.com (angļu). Skatīts: 2023-01-18.
- ↑ «У Кубани два варианта будущего, и один из них связан с Украиной - кубанский активист». Апостроф (krievu). Skatīts: 2023-04-29.
- ↑ «History of Kuban (Krasnodar Territory). Buisness Kuban — buisness portal of Krasnodar Territory». www.business-kuban.ru. Skatīts: 2023-01-18.
- ↑ «104 year ago Kuban Peopleʼs Republic declared its independence from Russia and for several times tried to unite with Ukraine. As a result, Bolsheviks captured everyone — hereʼs its story». babel.ua (angļu). Skatīts: 2023-01-18.
- ↑ Николаевич, Ракачев Вадим (2012). "Голод и его демографические последствия как результат государственной политики хлебозаготовок на Кубани и Ставрополье в 1930-х гг". Власть (7): 131–134. ISSN 2071-5358.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kubaņa.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)