Taukskābes ir karbonskābes ar 4 līdz 30 (visbiežāk 14—24) oglekļa atomu garām molekulu virknēm. Dabā sastopamas vairāk nekā 1000 dažādu taukskābju, no kurām izplatītākās ir apmēram 20.[1] Dabā taukskābes pastāv glicerīna esteru veidā augu eļļās un dzīvnieku taukos (atkarībā no taukskābju saišu piesātinātības), no kā tās arī lielākoties iegūst. Vēl taukskābes var iegūt, oksidējot ogļūdeņražus. Taukskābes, kas nav piesaistītas citām molekulām, sauc par brīvajām taukskābēm.

Uzbūve labot šo sadaļu

Taukskābes veido gara piesātināta vai nepiesātināta ogļūdeņraža atlikuma virkne, kuras galā ir karboksilgrupa (−COOH). Ar rentgenstruktūranalīzi noskaidrots, ka ogļūdeņražu virknes ir zigzagveida uzbūves, un leņķi starp oglekļa atomu saitēm ir 110—114°.[1]

Iedalījums labot šo sadaļu

 
Dažādu taukskābju trīsdimensiju attēlojums

Pastāv vairāki taukskābju iedalīšanas veidi. Taukskābes var iedalīt pēc oglekļa atomu skaita virknē:

  • īso virkņu taukskābēs, ko veido 4—6 oglekļa atomi;
  • vidēji garo virkņu taukskābēs, ko veido 8—10 oglekļa atomi;
  • garo virkņu taukskābēs, ko veido 12 un vairāk oglekļa atomi.[1]

Taukskābes var arī iedalīt pēc to piesātinātības:

  • piesātinātajās taukskābēs, kuru molekulās visas saites starp oglekļa atomiem ir vienkāršas;
Dažādas piesātinātās taukskābes
Triviālais nosaukums Ķīmiskā uzbūve C:D
Kaprilskābe CH3(CH2)6COOH 8:0
Kaprīnskābe CH3(CH2)8COOH 10:0
Laurīnskābe CH3(CH2)10COOH 12:0
Miristīnskābe CH3(CH2)12COOH 14:0
Palmitīnskābe CH3(CH2)14COOH 16:0
Stearīnskābe CH3(CH2)16COOH 18:0
Arahīnskābe CH3(CH2)18COOH 20:0
Behenskābe CH3(CH2)20COOH 22:0
Lignocerīnskābe CH3(CH2)22COOH 24:0
Cerotīnskābe CH3(CH2)24COOH 26:0
  • nepiesātinātajās taukskābēs, kuru molekulās ir viena vai vairākas divkāršās saites, atkarībā no divkāršo saišu skaita sīkāk iedalot:
    • mononepiesātinātajās taukskābēs (MNTS; angļu: MUFAmonounsaturared fatty acid), kuru molekulās ir viena divkāršā saite. Tās ir apmēram puse no cilvēka organismā esošajām taukskābēm;
    • polinepiesātinātajās taukskābēs (PNTS; angļu: PUFApolyunsaturared fatty acid), kuru molekulās ir 3—6 divkāršās saites. Daļa polinepiesātināto taukskābju (linolskābe, linolēnskābe u.c.) ir neaizstājamas, proti, cilvēka un citu dzīvnieku organismi nespēj šīs taukskābes sintezēt, un tās uzņemamas tikai ar pārtiku.[1]
Dažādas nepiesātinātās taukskābes un to apzīmējumi
Triviālais nosaukums Ķīmiskā uzbūve Δx C:D nx
Miristoleīnskābe CH3(CH2)3CH=CH(CH2)7COOH cis9 14:1 n−5
Palmitoleīnskābe CH3(CH2)5CH=CH(CH2)7COOH cis9 16:1 n−7
Sapienskābe CH3(CH2)8CH=CH(CH2)4COOH cis6 16:1 n−10
Oleīnskābe CH3(CH2)7CH=CH(CH2)7COOH cis9 18:1 n−9
Elaidīnskābe CH3(CH2)7CH=CH(CH2)7COOH trans9 18:1 n−9
Vakcēnskābe CH3(CH2)5CH=CH(CH2)9COOH trans11 18:1 n−7
Linolskābe CH3(CH2)4CH=CHCH2CH=CH(CH2)7COOH cis,cis912 18:2 n−6
Linoelaidīnskābe CH3(CH2)4CH=CHCH2CH=CH(CH2)7COOH trans,trans912 18:2 n−6
α-linolēnskābe CH3CH2CH=CHCH2CH=CHCH2CH=CH(CH2)7COOH cis,cis,cis91215 18:3 n−3
Arahidonskābe CH3(CH2)4CH=CHCH2CH=CHCH2CH=CHCH2CH=CH(CH2)3COOHNIST cis,cis,cis,cis5Δ81114 20:4 n−6
Eikosapenskābe CH3CH2CH=CHCH2CH=CHCH2CH=CHCH2CH=CHCH2CH=CH(CH2)3COOH cis,cis,cis,cis,cis58111417 20:5 n−3
Erukskābe CH3(CH2)7CH=CH(CH2)11COOH cis13 22:1 n−9
Cervonskābe CH3CH2CH=CHCH2CH=CHCH2CH=CHCH2CH=CHCH2CH=CHCH2CH=CH(CH2)2COOH cis,cis,cis,cis,cis,cis4710131619 22:6 n−3

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Māra Kūka. Lipīdi. Mācību līdzeklis organiskajā ķīmijā. Jelgava : Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2007. 13.—19. lpp.