Linolskābe

Linolskābe (cis,cis-9,12-oktadekadiēnskābe, CH₃(CH₂)₄CH=CHCH₂CH=CH(CH₂)₇COOH) pieder pie nepiesātinātajām karbonskābēm ar divām divkāršajām saitēm molekulā (omega-6 taukskābe). Tīra linolskābe ir bezkrāsains, eļļains šķidrums, parasti gan linolskābe ir iedzeltena, jo gaisā viegli oksidējas.

Linolskābe
Ķīmiskā formula	C18H32O2
Molmasa	280,45 g/mol
Blīvums	902,5 kg/m3
Kušanas temperatūra	-5,2 °C
Viršanas temperatūra	182 °C pie 4 mmHg

Atrašanās dabā

Linolskābei ir liela bioķīmiska nozīme kā svarīgai neaizstājamajai taukskābei (taukskābei, kas obligāti jāuzņem ar barību). Linolskābe nepieciešama prostaglandīnu biosintēzei; tā ietilpst šūnu membrānu lipīdu sastāvā. Linolskābi glicerīdu un fosfatīdu veidā (līdz 40—60%) satur daudzas augu eļļas un dzīvnieku tauki (saulespuķu, kokvilnas, sojas, kaņepju, linu eļļas). No linu eļļas cēlies linolskābes nosaukums (latīņu: linum — 'lini'). Linolskābi satur arī vaļu un storu tauki, kā arī olas dzeltenuma lecitīns.

Īpašības

Reducējot linolskābi ar jodūdeņražskābi un fosforu, iegūst stearīnskābi. Gaisā linolskābe ātri oksidējas un sabiezē.

Izmantošana

Lieto ziepju, emulgatoru, ātri žūstošu eļļu ražošanā. Izmanto arī kosmētikā, jo linolskābe labvēlīgi iedarbojas uz ādu.