Oleīnskābe
Oleīnskābe (cis-9-oktadecēnskābe, СН3(СН2)7СН=СН(СН2)7СООН) pieder pie nepiesātinātajām omega-9 taukskābēm. Oleīnskābe ir bezkrāsains viskozs šķidrums, kas gaisā pamazām oksidējas un kļūst brūngans. Oleīnskābei ir trans struktūrizomērs — elaidīnskābe. Oleīnskābes sāļus sauc par oleātiem (latīņu: oleum — 'eļļa').
| Oleīnskābe | |
|---|---|
 Oleīnskābes struktūrformula  Oleīnskābes molekulas modelis | |
| Ķīmiskā formula | C18H34O2 |
| Molmasa | 282,4614 g/mol |
| Blīvums | 895 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 13—14 °C |
| Viršanas temperatūra | 460 °C |
Atrašanās dabāLabot
Glicerīda veidā atrodama daudzos augu un dzīvnieku taukos. Piemēram, olīveļļa sastāvā ir 55—80% oleīnskābes. Sevišķi daudz oleīnskābes ir viegli kūstošos taukos.
Oleīnskābe veidojas, sākot sadalīties mirušām bitēm. Dzīvās bites, to sajūtot, instinktīvi aizvāc beigto biti no stropa. Ja dzīvai bitei uzpilina nedaudz oleīnskābes, tā, neskatoties uz pretošanos, arī tiek izmesta no stropa.
IegūšanaLabot
Tīru oleīnskābi iegūst, pārziepojot ar sārmu oleīnskābes glicerīdu saturošus taukus. Iegūto taukskābju maisījumu pārvērš svina sāļos, kurus šķīdina ēterī (svina oleāts, atšķirībā no piesātināto taukskābju svina sāļiem, ir ēterī šķīstošs).
ĪpašībasLabot
Reducējot oleīnskābes karboksilgrupu, iegūst oleilspirtu. Savukārt, reducējot dubultsaiti, var iegūt stearīnskābi. Oksidējot (ozonējot) oleīnskābe sadalās par pelargonskābi un azelaīnskābi. Pievienojot ūdeni oleīnskābes dubultsaitei, iegūst oksistearīnskābi.
IzmantošanaLabot
Oleīnskābi un tās esterus lieto kā plastifikatorus laku un krāsu rūpniecībā. Lieto arī ziepju ražošanā. Oleīnskābi izmanto kā dzesējošu šķidrumu, apstrādājot cietus metālus un sakausējumus.