Stearīnskābe

ķīmisks savienojums

Stearīnskābe (n-oktadekānskābe, cetiletiķskābe, С17Н35СООН) pieder pie piesātinātajām taukskābēm. Stearīnskābe ir balta kristāliska viela. Nešķīst ūdenī, bet labi šķīst ēterī. Stearīnskābes sāļus un esterus sauc par stearātiem.

Stearīnskābe
Stearic acid.png
Stearīnskābes struktūrformula
Ķīmiskā formula C18H36O2
Molmasa 284,47 g/mol
Blīvums 847 kg/m3
Kušanas temperatūra 69,6 °C
Viršanas temperatūra 383 °C

VēstureLabot

Stearīnskābi 1816. gadā cūku taukos atklāja franču ķīmiķis Mišels Ežēns Ševrels. No tā cēlies stearīnskābes nosaukums (grieķu: stear — 'tauki').

Atrašanās dabāLabot

Glicerīdu veidā atrodama ļoti daudzos augu un dzīvnieku taukos un lipīdos, kur izpilda enerģijas uzkrāšanas funkcijas. Organismā stearīnskābe veidojas no palmitīnskābes speciālu fermentu iedarbībā, kas pagarina oglekļa atomu ķēdi.

IegūšanaLabot

Iegūst, attīrot tauku pārziepošanas produktu — stearīnu.

ĪpašībasLabot

Reducējot stearīnskābi, iegūst stearilspirtu.

IzmantošanaLabot

Nātrija stearātu lieto ziepju ražošanā kā galveno ziepju komponentu. Stearīnskābi un tās glikola esterus izmanto kosmētikā. Stearīnskābes sāļus lieto kā plastiskas smērvielas. Pirotehnikā ar stearīnskābi pārklāj alumīnija vai dzelzs pulveru daļiņas, lai pirotehniskie sastāvi būtu ilgāk uzglabājami.