Stopiņu pagasts

Stopiņu pagasts ir pagasts Ropažu novadā, Vidzemes rietumos, Rīgas austrumu pievārtē. Pagasta un novada centrs ir Ulbroka. Tas robežojas ar sava novada Garkalnes un Ropažu pagastiem, kā arī Salaspils novadu un Rīgas pilsētu. Stopiņu pagastu šķērso valsts nozīmes ceļi A4 (Rīgas apvedceļš), A6, P2, P4 un P5, kā arī dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils un slēgtā līnija Rīga—Ērgļi. Novadā ir trīs dzelzceļa stacijas — Acone, Saurieši un Rumbula, kā arī bijusī stacija Cekule.

Stopiņu pagasts
Karogs Ģerbonis
Novads:	Ropažu novads
Centrs:	Ulbroka
Kopējā platība:	53,5 km2
• Sauszeme:	51,5 km2
• Ūdens:	2,0 km2
Iedzīvotāji (2024):	14 134
Blīvums (2024):	274,6 iedz./km2
Mājaslapa:	www.stopini.lv
Stopiņu pagasts Vikikrātuvē

No 2004. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā Stopiņu novads. 2021. gadā Stopiņu novadu iekļāva jaunajā Ropažu novadā, par kura centru kļuva Stopiņu novada centrs Ulbroka. Novada teritorija saglabājās kā teritoriālā vienība Stopiņu pagasts.

Daba

Piķurgas upīte ziemā

Stopiņu pagasta rietumdaļa atrodas Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, austrumdaļa — Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā. Virsa augstums 4,7–16 m vjl. 54% novada platības aizņem meži. Gar pagasta austrumu robežu tek Mazā Jugla un tās labā pieteka Ķivuļurga. Mazā Jugla visā garumā aizaugusi ar ūdensaugiem, tajā mīt gandrīz visas Latvijas zivju sugas, arī karpas un foreles, sastopami upes nēģi un vēži. Piķurga ietek Juglas ezera dienvidgalā pie Brekšiem. Tā ir līkumaina, plūst pa senu Daugavas palu ūdeņu noplūdes ieplaku. Lielākās Piķurgas pietekas ir Dauguļupīte un Karātavgrāvis (rakts no Piķurgas uz Mazo Juglu). Piķurga tek gar Ulbroku, kur uz tās uzpludināts 12 ha lielais Ulbrokas ezers. Pagastā atrodas Sauriešu ģipšakmens karjers, kas izveidots vienīgajā izmantojamajā ģipšakmens atradnē Baltijā, to izmanto kopš 1913. gada.

Vēsture

Piemineklis Zahārijam Stopijam Upeslejās

Līdz 13. gadsimtam tagadējais Stopiņu pagasts ietilpa Daugavas līvu zemes sastāvā. Livonijas Konfederācijas laikā tā rietumu daļa ietilpa Rīgas pilsētas landfogtejā, bet austrumu daļa Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Pārdaugavas Livonijas hercogistes laikā Rīgas birģermeistars Hinrihs fon Ulenbroks, Melhiors Dreilings un Zahārijs Stopijs no Polijas—Lietuvas ūnijas valdnieka šeit ieguva muižas, no kuru vārdiem radušies Stopiņu pagasta un apdzīvoto vietu nosaukumi — Ulbroka, Dreiliņi.

Dreiliņbušas muižā (Dreylingsbusch) krievu feldmaršals Boriss Šeremetjevs 1709.—1710. gadā iekārtoja savu kara nometni astoņus mēnešus ilgā Rīgas aplenkuma laikā. Šeit 1710. gada jūlijā tika parakstīts Rīgas kapitulācijas līgums, kurā Vidzemes bruņniecība, Rīgas rāte un ģildes "labprātīgi padevās" Krievijas caram, pretī saņemot 1561. gada Viļņas ūnijas līguma privilēģijas.

Laika gaitā Stopiņu pagasta teritorijas robežas vairākkārt mainījušās. 1766. gadā tika atklāta Biķeru Sv. Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca, novada zemes daļēji ietilpa Biķeru draudzes novada (Bickern Kirchspiel) teritorijā. Līdz 1887. gadam te bija Dreiliņu, Ulbrokas un Stopiņu pagasti. 1888.—1905. gadā Vidzemes guberņā notika pagastu apvienošana un to nosaukumu maiņa. Ap 1900. gadu Ulbrokas un Stopiņu pagastu apvienoja Ulbrokas—Stopiņu pagastā.

1924. gadā daļu Dreiliņu pagasta teritorijas ar Dreiliņu muižu pievienoja Rīgai — pie tagadējiem Pļavniekiem, Lubānas un Dārzciema ielu rajonā. 1934. gadā Rīgas pilsētā iekļāva Dreiliņu pagasta Burharda muižas zemes (tagadējā Mežciema ziemeļu daļa).

Stopiņu novada ģerbonis no 2010. līdz 2021. gadam

1935. gads Stopiņu pagasta platība bija 8000 ha un tajā dzīvoja 1237 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Stopiņu un Ulbrokas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Rīgas rajona Stopiņu ciemam pievienoja likvidēto Ulbrokas ciemu, 1963. gadā — Dreiliņu ciemu. 1974. gadā Stopiņu ciemam pievienoja daļu Salaspils ciema teritorijas (Rumbulu), savukārt daļu no Stopiņu ciema teritorijas pievienoja Salaspils ciemam. 1975. gadā Rīgas pilsētai no Stopiņu ciema pievienoja Juglas papīrfabrikas ciematu, Brekšus, Frankus, zvērsaimniecību "Jugla", Pļavniekus un daļu Dreiliņu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2004. gadā pagastu reorganizēja par Stopiņu novadu. 2021. gadā Stopiņu novada teritoriju iekļāva jaunajā Ropažu novadā, par kura centru kļuva Stopiņu pagasta centrs Ulbroka.

1998. gadā pirmoreiz apstiprināts pagasta ģerbonis.

Apdzīvotās vietas

Apdzīvotā vieta	Iedzīvotāju skaits
Ulbroka	2728
Dreiliņi	1814
Saurieši	1712
Upeslejas	1225
Vālodzes	909
Dzidriņas	850
Līči	842
Rumbula	382
Cekule	215

Iedzīvotāji

Nacionālais sastāvs

Stopiņu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā
Latvieši (5986)			56.3%
Krievi (3057)			28.8%
Baltkrievi (409)			3.8%
Ukraiņi (315)			3.0%
Poļi (219)			2.1%
Cita tautība (391)			3.7%
Nav izvēlēta (256)			2.4%

Ievērojami novadnieki

• Zahārijs Stopijs, Rīgas pilsētas ārsts (1560—1577), astronoms un astrologs.

Ievērojamas vietas

Barikāžu piemiņas akmens

• Līgo parks, ko Atmodas gados veidoja tēlnieks Uldis Sterģis. Parkā ir vairākas skulptūras ar latviešu tautas rakstu zīmēm — ausekļi, saules koki un ugunskrusti. Parkā atrodas arī brīvdabas estrāde.
• Ulbrokas muiža, celta 18. gadsimta beigās arhitekta K. Hāberlanda vadībā.

Piemiņas vietas

• Piemineklis 1905. gada revolucionāriem. Pie P4 un P5 ceļu krustpunkta Ulbrokā.
• Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru Stopiņu pagastā piemineklis. LKOK kavalieri Stopiņu pagastā: Arvīds Oše, Kārlis Krauze, Kārlis Venteris-Vinters un Kārlis Vītiņš. Pie Ulbrokas vidusskolas Vālodzēs.
• Piemiņas akmens "Barikāde" pie ceļa P4 un Piķurgas upes.
• Baltais krusts — piemiņas vieta komunistiskā genocīda upuru piemiņai, kas tika nošauti Baigā gada laikā. Atrodas mežā braucot no Juglas papīrfabrikas pagrieziena uz Juglas papīrfabriku.
• Piemineklis Zahārijam Stopijam Upeslejās pie Valsts Tuberkulozes slimnīcas.
• 2022. gada 18. augustā demontēja Sarkanās armijas 1944. gadā veiktajai Rīgas ieņemšanai veltīto stēlu Dreiliņos.

Ārējās saites

• Oficiālā tīmekļa vietne