Juglas papīrfabrika bija papīra ražošanas uzņēmums, kas atradās Nautrēnu ielā 12 Juglas papīrfabrikas ciematā Brekšu apkaimē pie Juglas ezera. Tā darbojās no 1859. līdz 2001. gadam.

 
Rīgas papīrfabriku akciju sabiedrības plakāts
 
Rīgas papīrfabriku AS 1000 rubļu akcija 1901. gadā, kuras vērtība vēlāk paaugstināta līdz 1500 rubļiem 1909. gadā un 2000 rubļiem 1915. gadā.

1858. gadā astoņi Rīgas tirgotāji nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz Juglas muižas (Jägelshof) zemes uzcēla papīrfabriku, kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu. 1864. gadā "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānijas" akcionārs Džons Armitsteds iegādājās akciju sabiedrību "Līgatnes papīru fabriku kompānija", 1865. gadā kopā ar citiem akcionāriem izveidojot "Rīgas papīrfabriku AS" (Aktien-Gesellschaft Rigaer Papierfabriken), kuras galvenā ražotne bija Juglas papīrfabrika. Tai bija trīs direktori — Džons Armitsteds, N. Kimmels un Aleksandrs Mencendorfs.[1]

1876. gadā akciju sabiedrības kontrolpaketi ieguva Mencendorfu dzimta. 1885. gadā uz nodegušās Juglas papīrfabrikas bāzes izveidoja AS "Ed. Brunss un Ko". 1913. gadā tajā bija 225, bet 1938. gadā – 188 strādnieki. Rūpnīcā ražoja rakstāmpapīru, tipogrāfijas papīru un iesaiņojamo papīru. Fabriku evakuācijas laikā pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gadā fabrikas papīrmašīnas izveda uz Krieviju. Pēc kara beigām AS "Ed. Brūns un biedri" atjaunoja ražošanu.

Pēc Latvijas okupācijas Otrā Pasaules kara laikā 1940. gadā fabriku nacionalizēja un pārdēvēja par Juglas papīrfabriku. Vācu armijas atkāpšanās laikā 1944. gada oktobrī fabrikas iekārtas sabojāja, tomēr pēc kara beigām tā atsāka dažādu paveidu rakstāmpapīra ražošanu. 1964. gadā fabrikā darbojās četras papīrmašīnas un gadā ražoja 19 200 tonnas papīra. 1977. gadā Juglas papīrfabrika kļuva par "Latvijas papīrrūpniecības apvienības" (LatBumProm) struktūrvienību, kas papīru ražoja no Krievijā ražotās hlorētās celulozes, piesārņojot Juglas ezeru. 1982. gadā to pārdēvēja par Rīgas papīrfabrikas ražotni "Jugla". PSRS sabrukuma laikā 1989. gadā fabriku pārveidoja par Valsts kooperatīvo uzņēmumu "Juglas papīra un kartona fabrika", kuras dibinātājs bija ražošanas apvienība „LatBumProm”.

Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā 1991. gada 29. aprīlī fabriku pārveidoja par SIA "Juglas papīrs", 1994. gadā nodibināja valsts akciju sabiedrību "Papīra fabrika "Jugla"", kuras galvenie darbības virzieni bija papīra un kartona ražošana. 1995. gadā fabriku nodeva privatizācijai, taču 1998. gadā Rīgas Apgabaltiesa atzina to par maksātnespējīgu. 1999. gadā ar Privatizācijas aģentūras lēmumu uzsāka papīra fabrikas bankrota procedūru, kuru pabeidza 2000. gadā. 2001. gada 23. janvārī valsts uzņēmumu "Papīra fabrika "Jugla"" izslēdza no Uzņēmumu reģistra. Rūpnīcas ēkās turpināja darboties kartona kastu ražošanas iekārta.[2]

  1. Līgatnes pilsētas un novada vēstures hronoloģija Arhivēts 2018. gada 8. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Rasma Vanaga, "Līgatnes novada ziņas" Nr. 4 (54) 2011. gada aprīlī
  2. Papīrfabrika „Jugla” citariga.lv