Brekši ir Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā. Brekšu apkaime atrodas Rīgas austrumu daļas perifērijā, Juglas ezera dienvidu krastā. Tā robežojas ar Juglas un Berģu (savienojums tikai pa ūdeni pāri Juglas upei) apkaimēm, kā arī ar dienvidu daļai pieguļošo Ropažu novada Stopiņu pagastu un A daļai pieguļošo Garkalnes pagastu. Brekšu apkaimes robežas ir Upes gals, Juglas upe, pilsētas robeža, Biķernieku iela, Dīvajas iela, Piķurga, Brekšu kakts.

Brekši
Pamatinformācija
Pilsēta Rīga
Priekšpilsēta Vidzemes priekšpilsēta
Platība 2,039 km²
Iedzīvotāju skaits 1 751 (2018)
Transports
Autobuss 16.
Papildinformācija
Ārējā saite apkaimes.lv

Brekšu apkaimes kopējā platība ir 2,039 km², kas ir par 3/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 8 787 metri. Noteiktās Brekšu apkaimes robežas ir pietiekoši skaidri nolasāmas dabā, jo no D puses to aptver mežu masīvi, bet no ZR, Z un A puses to apņem virszemes ūdens objekti — Juglas ezers, Jugla un Mazā Jugla. Pateicoties nelielajai apkaimes platībai, specifiskajam novietojumam un telpiskajai uzbūvei, Brekšu apkaime ir uzskatāma par telpiski vienotu un funkcionāli savstarpēji saistītu teritoriju, uz kuru noteikti var attiecināt apkaimes jēdzienu.

Tomēr šī nelielā apkaime telpiski pārsvarā tiek skatīta 3 daļās — Brekši (apkaimes DR daļa ap Biķernieku ielu), Juglas papīrfabrikas ciemats (apkaimes centrālā daļa pie Brekšu kakta) un Juglasciems (apkaimes Z daļa), kas pašreiz ir plašākā apbūves attīstības teritorija šajā apkaimē un perspektīvā var ienest pietiekoši būtiskas izmaiņas Brekšu apkaimes funkcionālajā struktūrā kopumā. Pašreiz Brekšu apkaimē izteiktu lokālo centru nav (nosacīti par tādu var uzskatīt Juglas papīrfabrikas ciemata D daļu ap Nautrēnu ielu), tomēr perspektīvē šāds lokālais centrs saskaņā ar 2006. gada Rīgas teritorijas plānu varētu izveidoties Juglasciema D daļā, kas ir ērti sasniedzama arī no Brekšiem un Juglas papīrfabrikas ciemata teritorijām.

Zviedru Vidzemes laikā 17. gadsimtā pie Piķurgas ietekas Juglas ezerā atradās Dreiliņu jeb Hermsa muižiņa (Dreilings od Herms hoff), kas dēvēta arī par Harma muižu (Harmshof), bet latviski par Brekšu muižu. Līdz 1920. gada zemes reformai tā piederēja Freitāgu fon Loringhofenu dzimtai. 1859. gadā Juglas muižā akciju sabiedrība "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija" uzcēla papīrfabriku. 1865. gadā akciju sabiedrība no Džona Armitsteda nopirka arī Līgatnes papīrfabriku, apvienoto uzņēmumu sauca par "Rīgas papīrfabriku akciju sabiedrību" (Aktien-Gesellschaft Rigaer Papierfabrike).

Piezīmes un atsauces

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu