Kārlis Krauze

Kārlis Krauze (1904–1942) bija latviešu grafiķis, Latvijas Mākslas akadēmijas grafiskās darbnīcas vadītājs. Latvijas pilsētu un apgabalu ģerboņu autors.

Kārlis Krauze.

Dzīvesgājums

Dzimis 1904. gada 2. februārī Pleskavas guberņas Gorku sādžā. 1909. gadā pēc tēva nāves ar māti pārcēlās uz Kārļu muižu, mācījās Cēsu elementārskolā un L. Ausēja reālskolā. Studēja Latvijas Mākslas akadēmijā Riharda Zariņa Grafikas meistardarbnīcā (1921–1932), studiju gados papildinājās Vīnē un Berlīnē. Līdztekus studijām strādāja Valsts naudas un vērspapīru spiestuvē (1920–1933) par gravieri, gatavojot marku un naudas zīmju zīmējumus. 1923.–1925. gadā izgatavoja pirmos 39 Latvijas pilsētas un miestu ģerboņus. 1936. gadā ar akvareļiem piedalījās Cēsu mākslinieku grupas izstādē. Vara un kokdzeluma tehnikā izgatavoja portretus, ilustrēja grāmatas, zīmēja karikatūras žurnālam "Svari". Daudzos zīmējumos un asējumos mākslinieks tēloja seno latviešu dzīvi, vēsturiskus notikumus, gatavojis arī daudzas ilustrācijas, grāmatu zīmes un ietērpus. Krauzes darbi glabājās pilsētas un valsts mākslas muzejā Rīgā, tāpat arī privātrokās un kolekcijās.

1934.–1938. gadā bija Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas meistardarbnīcas vadītāja palīgs. Pēc profesora Riharda Zariņa nāves Krauzi 1939. gadā iecēla par Mākslas akadēmijas grafiskās darbnīcas vadītāju vecākā docenta amatā.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada septembrī Krauzi atbrīvoja no darba Latvijas Mākslas akadēmijā, 1941. gadā arestēja un deportēja uz PSRS. 1942. gada 28. aprīlī noslepkavots Soļiļeckas cietumā Čkalovas apgabalā.