Kākciems
Kākciems (no lībiešu: kakš — 'divi') ir ciems Ropažu novada Ropažu pagasta dienvidos, pie autoceļa P10 (Inčukalns—Ropaži—Ikšķile).
| Kākciems | |
|---|---|
| vidējciems | |
 | |
  Kākciems | |
| Koordinātas: 56°54′54″N 24°36′09″E / 56.91500°N 24.60250°EKoordinātas: 56°54′54″N 24°36′09″E / 56.91500°N 24.60250°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Ropažu novads |
| Pagasts | Ropažu pagasts |
| Pirmoreiz minēts | 1342. gadā |
| Platība | |
| • Kopējā | 3,70 km2 |
| Iedzīvotāji (10.02.2022)[1] | |
| • kopā | 379 |
Kākciema teritorija aizņem 351 ha un atrodas novada dienvidu daļā, kas robežojas ar Ogres novadu. Ciema centra apbūve veidojusies kā Oškalna kolhoza centrs 20. gadsimta 60., 70. un 80. gados.
Vēsture
labot šo sadaļuPirmā rakstiskā liecība par Kākciemu atrodama Rīgas ienākumu grāmatā no 1342. gada, kurā minēts, ka divi zemnieki no Kākciema ierīkojuši 30 jaunus biškokus un salabojuši vairākus vecos, no kuriem pusi medus vai bišu vaska ražas saņems pilsēta.
Zviedru Vidzemes arklu revīzijas dokumentos atrodami vairāki atpazīstami Kākciema māju un dzimtu vārdi — Iglem (mājvārds Igļumi), Kiwiten (mājvārds Ķīvītes), Rhunet (mājvārds Rūnieši, personvārds Rūns) un Straßden (mājvārds Strazdi). Krievijas Impērijas 1839. gada kartē iezīmēta Neukof (Jaunāmuiža), bet 1866. gada kartē — Svenči, Strazdi, Laukruņģi un Astītes.
1819. gadā, līdz ar zemnieku brīvlaišanu, izveidota Kākciema pagastskola.
Saimnieciskā darbība Kākciemā bija aktīva ne tikai zemkopībā, un ap 1916. gadu Kākciema teritoriju šķērsojušas divas šaursliežu dzelzceļa līnijas.[2] Pirmā pasaules kara laikā Kākciema apvidū risinājušās Kauja pie Mazās Juglas.
Kākciemā 1949. gadā nodibināja trīs kolhozus: "Rīts", "Brīvība" un "Oškalna" vārdā nosauktais. Martā dibināšanas sapulcē vairāk nekā 15 zemnieki uzrakstīja iesniegumu par stāšanos kolhozā. Pirmais to izdarīja ciema padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs Augusts Akmanis. Tika nodibināts kolhozs "Rīts". 1949. gada 6. aprīlī Kākciema "Laukķīvītes" 33 iedzīvotāji nodibināja kolhozu un vienojās to nosaukt Otomāra Oškalna vārdā. 1950. gada septembrī Oškalna vārdā nosauktajam lauksaimniecības artelim pievienoja lauksaimniecības arteli "Brīvība". Saimniecībā gadu no gada uzlabojās saimnieciskie rādītāji, cilvēku materiālie un sadzīves apstākļi. Kolhozs kļuva par vienu no spēcīgākajām saimniecībām Rīgas rajonā, un tika veidots kolhoza ciemats. Kākciema klubs nodots ekspluatācijā 1966. gadā. Ciemata centrā esošās dzīvojamās mājas "Ziedoņi" nodotas ekspluatācijā 1969. gadā, bet "Sarmas" — 1972. gadā.[3]
Kākciemieši, 90 autoru kopskaitā, ir sarakstījuši 3 grāmatu sēriju “Kākciema stāsti”:
- 1. daļa — Dzīves mirkļi. Dažādo cilvēku dažādie stāsti, 2019.g.
- 2. daļa — Saknes. Kākciema dzimtās un skolā, 2020.g.
- 3. daļa — Laika liecinieki. Dzīves ritmi kopdarba 40 gados, 2021.g.
2020. gadi
labot šo sadaļu2021. gadā Kākciemam kopā ar 11 citiem ciemiem un kopienām piešķirta atpazīstamības zīme “Viedais ciems”.[4] Kākciemā atrodas multifunkcionālais centrs, kurā notiek ciema sabiedriskā dzīve.[5] Ar Rīgu un Ropažiem Kākciemu saista autobusu maršruts Nr. 6831 (trīs reisi dienā 2022. gadā).[6]
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ Kākciema stāsti. Pirmā daļa. Ropaži. 2019. 78. lpp. ISBN 978-9934-582-95-0.
- ↑ Kākciema stāsti. Trešā daļa. Ropaži : Sava grāmata. 2021. 200. lpp. ISBN 978-9934-604-42-3.
- ↑ «Kākciems – "Viedais ciems", Carnikava, Dzilnuciems un Jaunolaine – "Ceļā uz viedo ciemu"». aprinkis.lv. 2021. gada 21. jūnijs. Skatīts: 2022. gada 30. septembrī.
- ↑ TĒVZEMĪTE, 2022. gada oktobris
- ↑ «:: GALSSBUSS ::». galssbuss.lv. Skatīts: 2022-10-10.
- ↑ OSP
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |