Purva zīlīte
Purva zīlīte (Poecile palustris) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.[1] Izdala 10 pasugas.[2]
| Purva zīlīte Poecile palustris (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Zīlīšu dzimta (Paridae) |
| Ģints | Pelēkās zīlītes (Poecile) |
| Suga | Purva zīlīte (Poecile palustris) |
| Sinonīmi | |
| |
| Izplatība | |
 | |
 Purva zīlīte Vikikrātuvē | |
Nesenā pagātnē purva zīlīte tika sistematizēta zīlīšu ģintī (Parus), tomēr pēdējo gadu DNS pētījumi zīlīšu dzimtas sistemātikā ir ieviesuši izmaiņas.[3]
Izplatība
labot šo sadaļu,_Parc_de_Woluw%C3%A9,_Bruxelles_(23803602460).jpg)
Purva zīlītei izdalāmi divi savstarpēji nesaistīti izplatības reģioni — viens Eiropā, otrs Āzijā (areāla pātraukums Rietumsibīrijā). Eiropas izplatība plaša, bet ne visaptveroša. Nemājo Skandināvijas ziemeļos, Somijā un Krievijas ziemeļrietumos, Īrijā un Pireneju pussalas dienvidos, lai gan reizēm mēdz ieklejot. Nav sastopama Islandē. Toties ir Turcijā un Aizkaukāzā.[1][4]
Āzijas izplatības zona plešas gar Sibīrijas centrālās un austrumdaļas dienvidmalu, skarot Mongoliju un Mandžūriju, sasniedz Sahalīnu, Kuriļu salas, Japānu un Koreju. Sastopama arī Ķīnas austrumos un dienvidos. Ziemo ligzdošanas areālā. Var veikt, īpaši jaunie putni, netālus klejojumus, bet izteiktas migrācijas nav raksturīgas.[1][4]
Latvijā
labot šo sadaļu
Purva zīlīte Latvijā ir parasta ligzdotāja un nometniece.[4][5] Dzīvo dažādos mežos, kā arī krūmājos un apstādījumos, piemēram, apdzīvoto vietu nomalēs un mazdārziņos.[6]
Pēc pasugu apraksta Latvija drīzāk ietilpst pasugas P.p.stagnatilis zonā, bet pārliecoši to apgalvot nevar. Baltija var būt pasugu P.p.stagnatilis un nominālpasugas pārejas zonā, vai pat tikai nominālpasugas zonā.[2][4]
Izskats
labot šo sadaļuPurva zīlīte ir neliela vai vidēji liela zīlīte ar spīdīgu, melnu galvas virsu. Ķermeņa garums 11—13 cm, spārnu plētums 18—19,5 cm, svars 8,9—15 g.[7][8][9]
Mugurpuse vienmērīgi brūnpelēka, vēderpuse un vaigi netīri balti ar brūnganu toni. Galvas virsa un zods spīdīgi melns, jaunajiem putniem spīdums neizteikts. Asais knābis melns, kājas pelēkas. Abi dzimumi izskatās vienādi, jaunie putni blāvāki.[5][8]
Līdzīgas sugas
labot šo sadaļuPurva zīlīte ir līdzīga pelēkajai zīlītei. Vieglākā atšķiršanas pazīme purva zīlītei ir izteiktāks krāsojums uz vaigiem un diezgan stingri izteikta bārdas līnija. Pelēkajai zīlītei vaigu baltums ir vienkrāsains un bārdas melnuma līnija ir izplūdušāka.[10] Citas noteikšanas pazīmes ir galvas lielums, pelēkajai zīlītei tā kopumā izskatās masīvāka. Toties spārni un aste ir garāki purva zīlītei, turklāt astes šķēlums izteiktāks.[8] Purva zīlītei uz spārniem nav gaišās joslas, kas gan saskatāma tikai tuvumā, vaigi dzeltenīgāki, kas virzienā pret pakausi kļūst tumšāki, mugura brūnāka, pazodes melnais laukums mazāks, galvas virsa spīdīgi melna, pie knābja augšējās daļas pamatnes balts punkts, kas reizēm ir ļoti labi saskatāms. Visgrūtāk purva zīlīti atšķirt no Lielbritānijas pelēkās zīlītes pasugas.[5][11] Drošākā noteikšanas pazīme dabā ir balss. Purva zīlītes sauciens ir ātrs “či–dedededede”, savukārt pelēkās zīlītes sauciens ir aizsmacis, gari stiepts “čē–čē– čē” ar uzsvērtām katras zilbes beigām (it kā sauc savu vārdu “pe–lē–kā”).[5]
Uzvedība
labot šo sadaļu
Purva zīlīte ir izteikts nometnieks. Mājo gan zemienēs, gan zemos kalnos (līdz 1300 m virs jūras līmeņa[8]), uzturas mitros, purvainos lapu koku un jauktu koku mežos vai krūmājos, kuros liela daļa koku ir miruši vai trupējoši. Bieži sastopama upju ielejās un ezeru krastos ozolu, dižskābaržu, alkšņu, papeļu, bērzu, vītolu un ievu audzēs, reizēm novērojama kultivētu lauksaimniecības tīrumu malās, niedrāju malās, augļu dārzos un parkos. Ārpus ligzdošanas sezonas arī skujkoku mežos.[1][5]
Lidojums ātrs un saraustīts, līdzīgs citām zīlītēm. Labprāt apmeklē putnu barotavas.[5] Ziemošanas laikā, kad zīlītes klīst bariņos, tās daudz sasaucas, lai cita citu nepazaudētu. Ligzdošanas sezonā purva zīlīte it kā pazūd. Tās dziesma parasti ir dzirdama tikai agri pavasarī, un arī saucieni ligzdošanas sezonā nav sevišķi ievērojami.[12]
Barošanās
labot šo sadaļu
Barojas ar bezmugurkaulniekiem (galvenokārt kukaiņiem un zirnekļiem) un to kāpuriem, arī ar augu sēklām un augļiem. Veģetārā barība, īpaši ārpus vairošanās sezonas, nozīmīgāka diētas sastāvdaļa, nekā citām zīlīšu sugām.[1][5][8]
Barību meklē zem koku mizas vai mizas rievās pie stumbra un zaros, enerģiski raujot nost sūnas un ķērpjus. Sīkākas ogas norij veselas, bet lielākus augļus noknābā, tos pieturot ar vienu vai abām kājām.[8]
Vasaras beigās un rudenī slēptuvēs uzkrāj sliktākiem laika apstākļiem un ziemai barības rezerves. Purva zīlīte labi atceras savas slēptuves, kuras izmanto ziemas mēnešos. Tās hipokamps, kas atbild par atmiņu, ir attīstītāks un lielāks nekā lielajai zīlītei.[9] Slēptuves atrodas zem kritušajām lapām, trupējošos koku stumbeņos, zaros zem sūnām un ķērpjiem un citur līdzīgās vietās.[8]
Ligzdošana
labot šo sadaļu
Ligzdošanas sezona ilgst no marta beigām līdz jūnijam. Purva zīlītes veido monogāmus pārus uz mūžu. Galvenokārt ligzdo dabiskos dobumos, zaru spraugās, izgāztu sakņu kamolos, retumis arī būrīšos. Nekaļ dobumu pati, tomēr veco dobumu, ja nepieciešams, var paplatināt vai padziļināt. Retumis izmantot ēku vai zemes iedobes. Ligzdai ir kausveida forma, sakrauta galvenokārt no sūnām, tās var būt nedaudz jauktas ar augu šķiedrām, dzīvnieku vilnu un spalvām.[1][5][8]
Sezonā 1–2 perējumi. Dējumā 5—10 baltas olas ar brūniem raibumiņiem (visbiežāk 8 olas). Dējuma lielums saistīts ar dobuma lielumu. Inkubācijas periods ilgst 13—17 dienas, perē tikai mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido 17—20 dienu vecumā. Apmēram nedēļu vecāki turpina rūpēties par jauno paaudzi.[1][5][8][13]
Sistemātika
labot šo sadaļu.jpg)
Purva zīlītei ir 10 pasugas:[2]
- Poecile palustris palustris — nominālpasuga, sastopama no Skandināvijas līdz Pireneju pussalai, austrumu virzienā līdz Polijai, arī Balkānos un Grieķijā;
- Poecile palustris brevirostris — sastopama Sibīrijas centrālās daļas dienvidos un dienvidaustrumos, Mongolijas ziemeļos, Mandžūrijā, Liaoninas provincē Ķīnā un pašos Korejas pussalas ziemeļos;
- Poecile palustris dresseri — sastopama Lielbritānijā un Francijas rietumos;
- Poecile palustris ernsti — sastopama Sahalīnā;
- Poecile palustris hellmayri — sastopama Ķīnas austrumos un Korejas dienvidos;
- Poecile palustris hensoni — sastopama Kuriļu dienvidos un Japānas ziemeļos;
- Poecile palustris italicus — sastopama Francijas Alpos, Itālijā un Sicīlijā;
- Poecile palustris jeholicus — sastopama Hebei provinces Ķīnā ziemeļos un Korejas ziemeļos;
- Poecile palustris kabardensis — sastopama Kaukāzā un Turcijas ziemeļaustrumos;
- Poecile palustris stagnatilis — sastopama Austrumeiropā līdz Urālu dienvidiem un Turcijas ziemeļrietumiem.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 IUCN: Poecile palustris
- ↑ 2,0 2,1 2,2 World Bird List: Waxwings and their allies, tits & penduline tits, 2018
- ↑ del Hoyo, J., Elliot, A., & Christie D. (eds). (2007). Handbook of the Birds of the World. Volume 12: Picathartes to Tits and Chickadees. Lynx Edicions. ISBN 978-84-96553-42-2
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 «Ornitofaunistika: Purva zīlīte Poecile palustris». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. februārī. Skatīts: 2018. gada 25. februārī.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 5,7 5,8 Dabas Dati: Zīlīšu dzimta
- ↑ Zīlītes - ne gluži paimeitiņas
- ↑ Alive: Marsh Tit (Poecile palustris)
- ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 8,5 8,6 8,7 8,8 Planet of birds: Marsh Tit (Parus palustris)[novecojusi saite]
- ↑ 9,0 9,1 «Key information: Marsh tit». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 22. februārī. Skatīts: 2018. gada 25. februārī.
- ↑ «Marsh Tit (Poecile palustris) -> Willow Tit (Poecile palustris) - BirdID's Bird Guide - Nord University - Birdid». www.birdid.no. Skatīts: 2021-02-12.
- ↑ [https://www.birdid.no/bird/eBook.php?specieID=1472&compareSpecieID=1207 Comparing: Marsh Tit (Poecile palustris) and Willow Tit (Poecile montanus)
- ↑ Ne visas zīlītes ir dzeltenas
- ↑ «British wildlife recordings: Parus palustris». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 1. februārī. Skatīts: 2018. gada 25. februārī.