Auglis

botānisks termins, segsēkļu zieda veidojums, kurš attīstās no auglenīcas pēc apaugļošanās un kurā savukārt attīstās sēklas
(Pāradresēts no Augļi)

Auglis (latīņu: fructus) ir termins, kurš tiek lietots ar dažādām nozīmēm atkarībā no konteksta. Visbiežāk tas tiek lietots botānikā, kur ar šo terminu apzīmē segsēkļu vairošanās orgānu, kas sēklu nogatavošanās laikā attīstās no auglenīcas.

Dažāda veida augļi

UzbūveLabot

 
Augļu uzbūvē izšķir divas daļas: ārējo augļapvalku jeb perikarpu un sēklu, kas atrodas augļa iekšpuse

Augļus sedz augļapvalks jeb perikarps. Parasti tas veidojas no auglenīcas sienas. Augļiem nogatavojoties, perikarps diferencējas, un tajā izšķir 3 kārtas:

Augļapvalks var būt gan sulīgs, gan sauss. Sulīgiem augļiem visbiezākā kārta ir mezokarps. Ja auglī ir tikai viena sēkla, tad augļapvalks ir plāns, saaug ar sēklapvalku un augli praktiski nevar atšķirt no sēklas, piemēram, dažādu labības augu - rudzu, miežu, auzu graudi.[1]

Forma un izmērsLabot

Augļu formas var būt dažādas. Tas galvenokārt ir atkarīgs no augu sugas. Pēc formas izšķir apaļus, sfēriskus, koniskus, cilindriskus, gandrīz cilindriskus, eliptiskus, ķīļveida, olveida, sirdsveida, zvanveida, iegarenus, neregulārus un citu formu augļus.[2] Būtībā katrai sugai ir raksturīga sava īpašā augļu forma.

KlasifikācijaLabot

Ir divu veidu augļu klasificēšanas tipi: morfoloģiskā un ģenētiskā klasifikācija.[1]

Morfoloģiskā klasifikācija[1]
sulīgie augļi vienkārši sulīgie augļi hesperīds (citrusaugi)
oga (tomāts, ķirbis, jāņoga)
kaulenis (ķirši, persiki, plūmes)
ābols (āboli, bumbieri, cidonijas)
sulīgie kopaugļi sulīgie riekstiņu kopaugļi (zemenes)
sulīgie kauleņu kopaugļi (avenes)
augļkopas zīdkoka auglis
ananass
vīģe
sausie augļi neveroņi rieksts
riekstiņš
sēklenis
grauds
veroņi somenis
pogaļa
pāksts (zirņiem)
pākstenis (zvērenēm)
pākstenītis
skaldaugļi
sausie kopaugļi sausie riekstiņu kopaugļi
someņu kopaugļi

Ķīmiskais sastāvsLabot

Svaigos augļos lielāko daļu aizņem ūdens, kas tajos parasti ir vairāk par 70%. Augļi vidēji ir bagātāki ar ogļhidrātiem nekā dārzeņi, bet pārējo uzturvielu vidējie daudzumi starp augļiem un dārzeņiem ir diezgan līdzīgi un nelieli. Olbaltumvielas augļos un dārzeņos parasti ir ne vairāk kā 3,5%, bet tauki ne vairāk kā 0,5%, tomēr abi ir bagāti ar dažādiem vitamīniem, minerālvielām un polifenoliem.[3]

Augļu un dārzeņu vidū gan ir arī izņēmumi, kuros iepriekšminēto vielu daudzumi var stipri pārsniegt vai arī būt zem noteiktajām robežām, piemēram, rozīnēs un datelēs ir zems ūdens saturs, pākšaugi, pupas un zirņi ir bagāti ar olbaltumvielām, savukārt avokado un saldajā kukurūzā ir salīdzinoši daudz tauku.[3]

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Bioloģijas rokasgrāmata. Rīga : Zvaigzne ABC. 1995. 91. lpp. ISBN 5-405-01469-9.
  2. «Šķirnes aprakstā ietveramā informācija» (.doc). Skatīts: 2011-07-14.[novecojusi saite]
  3. 3,0 3,1 Daina Kārkliņa, Inga Ciproviča. Pārtikas produktu tehnoloģija. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2008. 47. un 67. lpp. ISBN 978-9984-45-156-5.

Ārējās saitesLabot