Auglis

Auglis (latīņu: fructus) ir termins, kurš tiek lietots ar dažādām nozīmēm atkarībā no konteksta. Visbiežāk tas tiek lietots botānikā, kur ar šo terminu apzīmē segsēkļu vairošanās orgānu, kas sēklu nogatavošanās laikā attīstās no auglenīcas.

Dažāda veida augļi

Uzbūve

Augļu uzbūvē izšķir divas daļas: ārējo augļapvalku jeb perikarpu un sēklu, kas atrodas augļa iekšpuse

Augļus sedz augļapvalks jeb perikarps. Parasti tas veidojas no auglenīcas sienas. Augļiem nogatavojoties, perikarps diferencējas, un tajā izšķir 3 kārtas:

• ārējo — eksokarpu jeb epikarpu,
• vidējo — mezokarpu,
• iekšējo — endokarpu.

Augļapvalks var būt gan sulīgs, gan sauss. Sulīgiem augļiem visbiezākā kārta ir mezokarps. Ja auglī ir tikai viena sēkla, tad augļapvalks ir plāns, saaug ar sēklapvalku un augli praktiski nevar atšķirt no sēklas, piemēram, dažādu labības augu - rudzu, miežu, auzu graudi.

Forma un izmērs

Augļu formas var būt dažādas. Tas galvenokārt ir atkarīgs no augu sugas. Pēc formas izšķir apaļus, sfēriskus, koniskus, cilindriskus, gandrīz cilindriskus, eliptiskus, ķīļveida, olveida, sirdsveida, zvanveida, iegarenus, neregulārus un citu formu augļus. Būtībā katrai sugai ir raksturīga sava īpašā augļu forma.

Klasifikācija

Ir divu veidu augļu klasificēšanas tipi: morfoloģiskā un ģenētiskā klasifikācija.

Morfoloģiskā klasifikācija
sulīgie augļi	vienkārši sulīgie augļi	hesperīds (citrusaugi)	Apelsīna auglis pēc morfoloģiskās klasifikācijas ir hesperīds Persiks ir tipisks kaulenis Pēc morfoloģiskās klasifikācijas cidoniju augļi ir āboli Zemenes ir sulīgie riekstiņu kopaugļi Parastās liepas auglis ir riekstiņš Saulespuķu sēklas ir sēkleņi Pāksts ir zirņu auglis Kodīgā laimiņa auglis ir someņu kopauglis
		oga (tomāts, ķirbis, jāņoga)
		kaulenis (ķirši, persiki, plūmes)
		ābols (āboli, bumbieri, cidonijas)
	sulīgie kopaugļi	sulīgie riekstiņu kopaugļi (zemenes)
		sulīgie kauleņu kopaugļi (avenes)
	augļkopas	zīdkoka auglis
		ananass
		vīģe
sausie augļi	neveroņi	rieksts
		riekstiņš
		sēklenis
		grauds
	veroņi	somenis
		pogaļa
		pāksts (zirņiem)
		pākstenis (zvērenēm)
		pākstenītis
	skaldaugļi
	sausie kopaugļi	sausie riekstiņu kopaugļi
		someņu kopaugļi

Ķīmiskais sastāvs

Svaigos augļos lielāko daļu aizņem ūdens, kas tajos parasti ir vairāk par 70%. Augļi vidēji ir bagātāki ar ogļhidrātiem nekā dārzeņi, bet pārējo uzturvielu vidējie daudzumi starp augļiem un dārzeņiem ir diezgan līdzīgi un nelieli. Olbaltumvielas augļos un dārzeņos parasti ir ne vairāk kā 3,5%, bet tauki ne vairāk kā 0,5%, tomēr abi ir bagāti ar dažādiem vitamīniem, minerālvielām un polifenoliem.

Augļu un dārzeņu vidū gan ir arī izņēmumi, kuros iepriekšminēto vielu daudzumi var stipri pārsniegt vai arī būt zem noteiktajām robežām, piemēram, rozīnēs un datelēs ir zems ūdens saturs, pākšaugi, pupas un zirņi ir bagāti ar olbaltumvielām, savukārt avokado un saldajā kukurūzā ir salīdzinoši daudz tauku.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Auglis.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)