Niedres
graudaugu ģints
- Šis raksts ir par augiem. Par apdzīvotu vietu skatīt rakstu Vecvilgāle.
Niedres (Phragmites) ir segsēkļu grupas graudzāļu dzimtas ģints. Tās ir spēcīgi daudzgadīgi augi, kam ziedkopas ir lielas, izplestas skaras. Ziedkopās daudz mazu vārpiņu, katrā no tām ir 3—7 no sāniem saspiesti ziedi, kas ir drusku atbīdīti viens no otra. Vārpiņas apakšējais zieds ir vīrišķais, tam, atšķirībā no sievišķajiem, nav matiņu uz ass. Pārējie ziedi vārpiņā ir divdzimumu, ar baltiem matiņiem pārklātu asi. Vārpiņas plēksnes viena garāka par otru, bet abas ir īsākas par zieda plēksnēm, kas arī ir nevienādas. Putekšņlapas ziedā ir 3, drīksnas plūksnainas, tumši sarkanas.[1]
| Niedres Phragmites (Adans.) | |
|---|---|
 Niedres izkaisa sēklas vējā | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
| Ģints | Niedres (Phragmites) |
 Niedres Vikikrātuvē | |
Auglis niedrēm ir eliptiski iegarens graudenis.
Latvijā sastopama viena, ļoti izplatīta, suga — parastā niedre.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas PSR flora. Prof. dr. P. Galenieka redakcijā. Rīga : Latvijas valsts izdevniecība, 1953, 184. lpp.
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |