Rietumsibīrijas līdzenums

Rietumsibīrijas līdzenums (krievu: Западно-Сибирская равнина, kazahu: Батыс Сібір жазығы) ir liels akumulācijas zemais līdzenums Krievijas Federācijas vidienē un Kazahstānas ziemeļdaļā. Tas aizņem Sibīrijas rietumu daļu starp Urālu kalniem rietumos un Vidussibīrijas plakankalni austrumos un Karas jūru ziemeļos un Kazahstānas sīkpauguraini un Altaju dienvidos.

Rietumsibīrijas līdzenums
Rietumsibīrijas līdzenums Vasjugaņjē
Kontinents	Eiropa/Āzija
Valstis	Kazahstāna Krievija
Ietilpst	Sibīrija
Garums	2500 km
Platums	800—1900 km
Platība	2 700 000 km2
Koordinātas	62°N 76°E
Rietumsibīrijas līdzenums Rietumsibīrijas līdzenums
Rietumsibīrijas līdzenums Vikikrātuvē

Līdzenuma platība ir apmēram 2,7 miljoni kvadrātkilometru, tā garums ziemeļu - dienvidu virzienā ir 2500 km, bet rietumu - austrumu virzienā - 1900 km.

Līdzenuma teritorijā tek aptuveni 2000 upes, to kopējais garums pārsniedz 250 000 km. Lielākās upes ir Oba, Irtiša un Jeņiseja. Līdzenuma teritorijā atrodas arī daudz ezeru un purvu, tajā skaitā pasaulē lielākais purvu masīvs — Vasjugaņje. Daudz ir arī mežu. To kopējā platība ir 60 miljoni hektāru (600 000 km²), kopējais koksnes daudzums 9 miljardi m³, katru gadu tās daudzums pieaug par 100 miljoniem m³.

Līdzenuma ziemeļdaļā atrodas tundras zona, vidusdaļā taiga, bet dienvidos stepe.

Līdzenuma klimats ir kontinentāls un diezgan bargs. Gada vidējā gaisa temperatūra ir no -10,5 °C ziemeļos līdz 1 - 2 °C dienvidos. Janvāra vidējā temperatūra ir no -28 līdz -16 °C, bet jūlija: no +4 līdz +22 °C. Veģetācijas periods līdzenuma galējos dienvidos ilgst 175 - 180 dienas. Gada nokrišņu summa ir no 200 - 250 mm tundras un stepes zonās līdz 500 - 600 mm mežu zonā. Sniega segas biezums svārstās no 20 - 30 cm stepē līdz 70 - 100 cm taigā pie Jeņisejas upes.

Līdzenuma teritorijā ir lielas naftas un dabasgāzes atradnes.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rietumsibīrijas līdzenums.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)