Kuriļu salas
Kuriļu salas (krievu: Курильские острова) ir vulkānisks arhipelāgs Krievijas Federācijas austrumu daļā starp Ohotskas jūru un Kluso okeānu. Tā garums ir ap 1300 km starp Hokaido salu Japānā un Kamčatkas pussalu Krievijā. Arhipelāgā ietilpst 56 salas. Patlaban Kuriļu salas ietilpst Krievijas Federācijas sastāvā, bet 4 no tām Japāna uzskata par savu sastāvdaļu, kuru dēļ ir radies Kuriļu salu strīds.
Kuriļu salas | |
---|---|
Курильские острова | |
Ģeogrāfija | |
Izvietojums | Ohotskas jūra, Klusais okeāns |
Koordinātas | 46°30′0″N 151°30′0″E / 46.50000°N 151.50000°EKoordinātas: 46°30′0″N 151°30′0″E / 46.50000°N 151.50000°E |
Salu skaits | 56 |
Platība | 15 600 km² |
Garums | 1300 km |
Augstākais kalns |
Alaids 2339 m |
Administrācija | |
Krievija | |
Apgabals | Sahalīnas apgabals |
Lielākā pilsēta | Južnokuriļska |
Demogrāfija | |
Iedzīvotāji | 19 245 |
Blīvums | 1,2/km² |
Pamatiedzīvotāji | krievi |
Kuriļu salas Vikikrātuvē |
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuKuriļu salas ir seismiski aktīvs reģions, jo tās ir veidojušās Klusā okeāna plātnei paslīdot zem Ohotskas plātnes. Kuriļu salās 1963. gadā notika 8,5 balles spēcīga zemestrīce. Kuriļu salas ir arī vulkāniski aktīvas. Tajās atrodas ap 100 vulkāniem. Reljefs ir kalnains. Augstākais kalns ir Alaida vulkāns, kura augstums ir 2339 m.
Klimats
labot šo sadaļuKuriļu salās ir aukstas, vētrainas, garas ziemas un īsas, miglainas vasaras. Parasti nokrīt 700—1000 mm nokrišņu ziemeļu salās un 1000—1100 mm dienvidu salās. Parasti nokrišņi krīt ziemā.
Salas
labot šo sadaļuLielākās salas ir:
- Iturupa (3175 km²)
- Paramušira (2053 km²)
- Kunašira (1495 km²)
- Urupa (1450 km²)
Kuriļu salu strīds
labot šo sadaļuKuriļu salu strīds ir strīds starp Krieviju un Japānu par Kuriļu salu teritoriālo valdījumu. Kuriļu salas pieder Krievijas Federācijai, bet Japāna uzskata, ka četru salu grupa (Iturupa, Kunašira, Šikotana un Habomai) pieder tai.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kuriļu salas.