Vikipēdija

Zīlīšu dzimta

Zīlīšu dzimta (Paridae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes). Tajā ir 64 sugas, kas sistematizētas 14 ģintīs.[1][2][3] Nesenā pagātnē lielākā daļa sugu tika sistematizētas zīlīšu ģintī (Parus), bet pēdējo gadu DNS pētījumi zīlīšu sistemātiku ir izmainījuši.

Zīlīšu dzimta
Paridae (Vigors, 1825)
Cekulzīlīte (Lophophanes cristatus)
Cekulzīlīte (Lophophanes cristatus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaZīlīšu dzimta (Paridae)
Izplatība
Zīlīšu dzimta Vikikrātuvē

Izplatība

labot šo sadaļu

Zīlīšu dzimtas sugas ir plaši izplatītas visā pasaulē. Tās sastopamas lielākajā daļā kontinentu: Eiropā, Āzijā, Āfrikā un Ziemeļamerikā. Ir sugas, kuru izplatība gandrīz sakrīt ar kopējo dzimtas izplatību, bet ir sugas, kas ir endēmiskas nelielām teritorijām.[4] Visplašāk sastopamā ir meža zīlīte (Periparus ater), kas mājo plašā teritorijā Eirāzijā un Ziemeļāfrikā. Toties taigas zīlīte (Poecile cinctus) mājo visā subarktiskajā joslā - Skandināvijā, Āzijas ziemeļos, Aļaskā un Kanādā.

Latvijā

labot šo sadaļu

Latvijā sastopamas 7 zīlīšu dzimtas sugas:[5] meža zīlīte (Periparus ater), zilzīlīte (Cyanistes caeruleus), gaišzilā zīlīte (Cyanistes cyanus), cekulzīlīte (Lophophanes cristatus), lielā zīlīte (Parus major), pelēkā zīlīte (Poecile montanus) un purva zīlīte (Poecile palustris).

Izskats un īpašības

labot šo sadaļu
 
Meža zīlīte (Periparus ater) ir viena no izplatītākajām zīlīšu sugām pasaulē
 
Zīlītes barojas gan ar kukaiņiem, gan sēklām, attēlā zilzīlīte (Cyanistes caeruleus)

Ar dažiem izņēmumiem, zīlīšu sugas ārēji ir ļoti līdzīgas. Tie ir kompakti putniņi ar īsiem knābjiem. Atkarībā no pamatbarības knābji var būt gan masīvāki, gan smalkāki. Zīlītēm, kas pamatā barojas ar kukaiņiem, knābji ir smalkāki. Visdīvainākais knābis dzimtā ir zemes zīlītei (Pseudopodoces humilis), šai zīlītei tas ir garš un līks.[4] Dažām sugām ir cekuliņi. Parasti zīlītes ir 10—16 cm lielas, bet zaļā zīlīte (Sylviparus modestus), kas dzimtā ir vismazākā,[3] ir 9 cm gara un sver 5 g. Vislielākā ir sultānzīlīte (Melanochlora sultanea), kuras ķermeņa garums sasniedz 21 cm, bet svars gandrīz 50 g.[3] Vislielākā dažādība dzimtā ir apspalvojuma krāsai.[4]

Uzvedība

labot šo sadaļu

Zīlītes ir aktīvi, skaļi un sabiedriski putniņi. Ligzdošanas laikā tie ir teritoriāli, bet pēc jauno putnu izlidošanas apvienojas draudzīgos baros. Bieži barā ir sajauktas vairāku sugu zīlītes. Šie putni spēj samērā viegli piemēroties jauniem apstākļiem. Tie ir vieni no inteliģentākajiem putniem, un inteliģences skalā tiek ierindoti uzreiz pēc vārnām, kraukļiem un papagaiļiem.[4]

Barība

labot šo sadaļu

Zīlītes spēj piemēroties dažādai barībai, tās barojas gan ar sēklām, gan kukaiņiem.[6] Daudzas sugas uzturas cilvēku tuvumā un ziemas periodā labprāt apmeklē putnu barotavas. Atkarībā no tā, vai zīlītes slēpj barību, ornitologi tās iedala divās grupās: barības slēpējās (purva zīlīte, pelēkā zīlīte, meža zīlīte) un neslēpējās (lielā zīlīte, zilzīlīte). Piemēram, pelēkā zīlīte sezonas laikā noglabā aptuveni 15 kilogramus barības.[7]

Ligzdošana

labot šo sadaļu

Zīlītes parasti ligzdo koku dobumos, lai gan ir sugas, kas ligzdu vij uz zemes.[8] Dējumi atkarībā no sugas var būt ļoti dažādi. Piemēram, Himalajos dzīvojošā rūsdibena zīlīte (Periparus rubidiventris) dēj 2 olas, bet Eiropas zilzīlīte 10—14 olas.[9] Daudzām sugām sezonā ir vairāki dējumi, bet daudzām Āfrikā dzīvojošām sugām raksturīga kooperēšanās putnēnu audzināšanā. Pamatā visas zīlīšu sugas veido monogāmus pārus, izņēmums ir zilzīlīte, kas ir poligāma.[10]

Sistemātika

labot šo sadaļu
 
Raibā zīlīte (Sittiparus varius)
 
Pelēkcekula zīlīte (Lophophanes dichrous)
 
Bērsānu zīlīte (Poecile rufescens)
 
Purva zīlīte (Poecile palustris)
 
Sultānzīlīte (Melanochlora sultanea)
 
Gaišzilā zīlīte (Cyanistes cyanus)
 
Lielā zīlīte (Parus major)
 
Melnā zīlīte (Melaniparus niger)

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 World Bird List: Waxwings and their allies, tits & penduline tits, 2018
  2. ↑ 2,0 2,1 James, H. F. et al. (2003). Pseudopodoces humilis, a misclassified terrestrial tit (Paridae) of the Tibetan Plateau: evolutionary consequences of shifting adaptive zones. Ibis 145: 185–202
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 «Family Paridae, Tits, Chickadees and Titmice». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 23. decembrī.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 Gosler, Andrew; Clement, Peter (2007). "Family Paridae (Tits and Chickadees)". In del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew; Christie, David. Handbook of the Birds of the World. Volume 12: Picathartes to Tits and Chickadees. Barcelona: Lynx Edicions. pp. 662–709. ISBN 978-84-96553-42-2.
  5. ↑ Zīlīšu dzimta
  6. ↑ Perrins, C. (1991). Forshaw, Joseph. ed. Encyclopaedia of Animals: Birds. London: Merehurst Press. pp. 202–203. ISBN 1-85391-186-0.
  7. ↑ Zīlītes - ne gluži paimeitiņas
  8. ↑ Pseudopodoces humilis, a misclassified terrestrial tit (Paridae) of the Tibetan Plateau: evolutionary consequences of shifting adaptive zones[novecojusi saite]
  9. ↑ «The Worldwide Variation in Avian Clutch Size across Species and Space». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 11. novembrī. Skatīts: 2012. gada 25. decembrī.
  10. ↑ Ultraviolet sexual dimorphism and assortative mating in blue tits

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Zīlīšu_dzimta&oldid=4131291"