Bezmugurkaulnieki

dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula

Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula. Šai grupai pieder 95 % pasaules dzīvnieku.[1] Pie bezmugurkaulniekiem pieder plakantārpi, vēži, zirnekļi, kukaiņi, gliemji un citi dzīvnieki. Pretēji bezmugurkaulniekiem ir mugurkaulnieki, pie kuriem savukārt pieder zivis, abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji.

Bezmugurkaulnieki
Invertebrata
Meksikas tarantuls (Brachypelma smithi)
Meksikas tarantuls (Brachypelma smithi)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
Bezmugurkaulnieki Vikikrātuvē

Bezmugurkaulnieki ir ļoti daudzveidīga dzīvnieku grupa, kurai ir tikai dažas kopīgas pazīmes. Tie ir attāli radniecīgi cits citam un atšķiras pēc dzīvesveida, formas un lieluma. Daudzi bezmugurkaulnieki ir sastopami ūdenī, bet dažas grupas dzīvo uz sauszemes un ir visur plaši sastopami.

Kārlis Linnejs bezmugurkaulniekus iedalīja 2 lielās grupās: kukaiņos un tārpos. Toties Žans Baptists Lamarks 1793. gadā šīs divas lielās grupas sadalīja 10 grupās. Mūsdienās bezmugurkaulnieki tiek iedalīti 33 grupās, sākot ar tādiem vienkāršiem organismiem kā jūras sūklis un plakantārpi līdz tādiem sarežģītiem dzīvniekiem kā posmkāji un moluski. Daļa bezmugurkaulnieku ir labi pazīstami, piemēram, kukaiņi, vēži, tārpi un gliemeži, bet ir ļoti daudz tādu dzīvnieku, kas ir niecīgi un neievērojami. Daļai no tiem biologi vēl nav devuši nosaukumus. Uzskata, ka ir apmēram 3 līdz 15 miljoni bezmugurkaulnieku sugu (mugurkaulniekiem ir apmēram 40 000 sugu).

 
Jūras gurķis (tips-Echinoderms)

Zinātniekiem nav īstas skaidrības par to, kad parādījās pirmie bezmugurkaulnieki. Senākās fosilijas ir vairāk nekā 600 miljonus gadu vecas. Tomēr tie nevarētu būt bezmugurkaulnieku pirmsākumi, jo galvenās bezmugurkaulnieku grupas šajā laikā bija jau izveidojušās. Ar laiku dažas grupas kļuva daudzveidīgākas nekā citas. Piemēram, posmkāju tips mūsdienās ir visdaudzveidīgākais tips, un tajā ir vismaz miljons sugu. Vairums no tiem ir kukaiņi.

Dzīvnieks vai augs

labot šo sadaļu

Daži bezmugurkaulnieki vairāk atgādina augus, nevis dzīvniekus. Hidroīdus, piemēram, viegli var sajaukt ar aļģēm. Tie aug zem ūdens un to "stumbri" beidzas ar ziediem. Šie ziedi patiesībā ir mazi dzīvnieki, ko sauc par polipiem. Tie savstarpēji ir savienoti kopā un veido koloniju. Katram polipam ir taustekļu vaigs, kas viļņojas ūdenī, lai satvertu barību — mikroskopiskus dzīvniekus.

Ķermeņa simetrija

labot šo sadaļu

Gandrīz visiem bezmugurkaulniekiem, izņemot sūkļus, ir simetriski ķermeņi. Ir divi galvenie simetrijas veidi: starainā un divpusējā simetrija. Staraini simetriskiem dzīvniekiem ir apaļš ķermenis, kuru var caur tā centru sadalīt daudzās vienādās daļās. Visi staraiņi (Radiata) dzīvo ūdenī, un tiem nav smadzeņu. Divpusēji simetriskiem dzīvniekiem var atšķirt priekšgalu un pakaļgalu. Tos pa viduslīniju var sadalīt tikai divās vienādās daļās.

Divpusējās simetrijas bezmugurkaulniekiem priekšgals atšķiras no pakaļgala. Tādai kārtībai ir daudz priekšrocību. Maņu orgāni ir izvietoti priekšgalā blakus mutei, lai būtu vieglāk sameklēt barību. Ķermeņa daļas ir specializējušās kustību veikšanai tikai vienā virzienā, tāpēc tās ir ātrākas un daudz efektīvākas. Šāds ķermeņa dalījums ir visveiksmīgākais evolūcijas sasniegums miljoniem gadu ilgā attīstības gaitā. Tas ir raksturīgs lielākajai daļai dzīvnieku, arī cilvēkiem.

Bezmugurkaulnieku izmērs

labot šo sadaļu
 
Milzu kalmārs (Architeuthis)

Bezmugurkaulnieki uz zemeslodes ir sastopami praktiski visur, bet lielākā daļa no grupām dzīvo jūrās, kur arī attīstījās pirmie bezmugurkaulnieki. Daļa bezmugurkaulnieku ir mikroskopiski un pārvietojas kopā ar ūdens straumi, bet daudzi ir labi peldētāji. Daži jūras bezmugurkaulnieki sasniedz fantastisku lielumu. Milzu kalmārs var izaugt vairāk nekā 18 metrus garš.

Jaunie atklājumi

labot šo sadaļu

Biologiem jaunu sugu atklāšana ir nozīmīgs notikums, bet jaunas dzīvnieku grupas atklāšana ir par iemeslu vispārējam satraukumam. 1994. gadā biologi atklāja pilnīgi jaunu bezmugurkaulnieku tipu — tādu pašu tipu kā, piemēram, posmkāji vai gliemji. Vienīgais pašreiz zināmais jaunā tipa pārstāvis ir Symbion pandora — neliela radība, kas dzīvo ap Norvēģijas omāra muti un barojas ar tā barības atliekām.

Latvijā dzīvojošie bezmugurkaulnieku tipi

labot šo sadaļu
  1. Encarta Reference Library Home Premium 2005 DVD. Article - Invertebrate
  2. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 31. augustā. Skatīts: 2009. gada 18. augustā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu