Portāls:Zinātne/Ziņas/Arhīvs

2017. gada maijs

Pasaulē

(Bioloģija) ASV zinātnieki no Čikagas un Stenforda universitātēm noskaidroja, kāpēc tādiem jūras dzīvniekiem kā vaļiem ir gigantiski izmēri. Pētnieki izsekoja milzīgo zīdītāju evolūciju beidzamo 30 mlj. gadu garumā, izpētīdami 63 izmirušu ūsaino vaļu sugas. Izrādījās, ka lielie vaļi parādījās tikai pirms 2-3 mlj. gadu. Turklāt šajā periodā samazinājās nelielo jūras zīdītāju sugu skaits. Gigantiski izmēri radās vienlaicīgi vairākām dzīvnieku grupām, kas liecina par to, ka gigantisms kļuva izdevīgs. Zinātnieki uzskata, ka cēlonis ir klimata izmaiņas, kas ietekmēja vaļu barības bāzi. Šajā laikā ziemeļu puslodē palielinājās ledus platības, vairojot piekrastes ūdeņus ar barības vielām. Lielais izmērs ir izdevīgs, kad ir vajadzīga piekļuve blīviem medījuma sakopojumiem. Turklāt, tas ļauj dzīvniekiem migrēt tūkstošiem kilometru attālumā.
(Ģeofizika) ASV un Ķīnas ģeofiziķi Tokijas konferencē nāca ar paziņojumu par vēl nezināmu litosfēras plātņu esamību. Šādas litosfēras plātnes, domājams, atrodas augšējās mantijas slānī 410 līdz 660 km. dziļumā zem Japānas, Korejas, Ķīnas ziemeļaustrumu daļas, kā arī zem Klusā okeāna līdz pat Fidži salām. Pēc zinātnieku aprēķiniem litosfēras plātnes no Zemes virsmas mantijā nonāca pirms apmēram 50-60 mlj. gadiem subdukcijas rezultātā, vienai litosfēras plātnei paslīdot zem otras. Zemes dzīlēs esošās litosfēras plātnes pēc ģeofiziķu domām ir atbildīgas par dažām dziļajām un spēcīgajām zemestrīcēm Klusajā okeānā starp Fidži un Austrāliju. Pazemes grūdieni notiek subdukcijas rezultātā augšējās mantijas parejas zonā.
(Astronomija) Astronomi gaida jaunus atklājumus, pateicoties pasaules lielākā optiskā un IS teleskopa celtniecībai. Šis teleskops ar nosaukumu Ekstremāli lielais teleskops (Extremely Large Telescope, ELT) ar pamata spoguli 39 m diametrā tiks izveidots izmantojot adaptīvas optikas tehnoloģiju, kas ļaus koriģēt atmosfēras gaisa turbulences radītos optiskos izkropļojumus. Sakarā ar šī teleskopa būves sākumu Eiropas dienvidu observatorijas rezidencē Čīles ziemeļos tika organizēta svinīga ceremonija. Teleskops atradīsies Čīlē, Serro Armasones kalna virsotnē 3046 m. augstumā. Teleskopa atklāšana ir paredzēta 2024. gadā.

Latvijā

Šogad stipendija "Sievietēm zinātnē" pirmo reizi tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. 26. maijā svinīgā ceremonijā LZA telpās, 6000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Stipendiju saņēma trīs Latvijas zinātnieces - Renāte Ranka, Jekaterīna Ivanova un Marina Sokolova, kā arī Lietuvas zinātniece Urte Neniskyte un Els Heinsalu no Igaunijas.

Dr.biol. R. Ranka strādā Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Molekulārās mikrobioloģijas un saimniekorganisma - patogēnu mijiedarbības laboratorijā, un pēta dažādu ērču sugu mikrobiomu Latvijā un iespējamo ietekmi uz ērču izraisīto slimību ekoloģiju.
RTU R. Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra pētnieces Mg.Sc.ing. M. Sokolovas pētījuma mērķis ir izveidot kompozītmateriālus, kas līdzinās cilvēka kaula struktūrai un var palīdzēt cīņā ar tādām slimībām kā osteoporoze, artrīts, kaulu vēzis un citas.
Mg.Sc.ing. J. Ivanova strādā OSI, un jaunās zinātnieces pētījums ir veltīts potenciālu pretvēža savienojumu izstrādei - Aromātisko sulfonamīdu kā ogļskābes anhidrāžu inhibitoru sintēze.

2017. gada aprīlis

Pasaulē

(Bioloģija) Kalifornijas Universitātes zinātnieki zem zemes ir atklājuši līdz šim nezināmus mikroorganismus, kuri pastāvīgi mutē. Šo spēju tiem nodrošina ģenētiskais mehānisms ar nosaukumu daudzveidību ģenerējošais retroelements (DGR). Atklātie mikroorganismi ir daudz mazāki salīdzinājumā ar baktērijām. Līdz ar to tiem ir samazināta ģenētiskā informācija, kas liek tiem dzīvot simbiotisku vai parazītisku dzīvesveidu. Nelielais genoma izmērs samazina šo mikroorganismu spēju pielāgoties vides izmaiņām, taču DGR kompensē šo iztrūkumu.
(Astrofizika) Austrālijas un Vācijas fiziķi nosauca visuma galveno kandidātu, kurš varētu saturēt stabilitātes salas ķīmiskos elementus, kas atrodas ķīmisko elementu periodiskās tabulas galā, un kas satur 114 vai vairāk protonus. Viņu uzmanības centrā ir zvaigzne HD 101065. Tās atmosfērā ir daudz smago elementu, kuri pēc autoru domām ir stabilitātes salas elementu sabrukšanas produkti. Zinātnieki piedāvā zvaigznes HD 101065 spektrā veikt Flerovija, Nihonija, Nobēlija un Lourensija pēdu meklēšanu.
(Arheoloģija) Ēģiptes arheologu grupa Dahšūras rajonā atrada senā un vidējā perioda faraonu nekropoli un 26 km. no Kairas agrāk nezināmas senās piramīdas paliekas Par to ziņoja Ēģiptes seno pieminekļu ministrijā. Tika novērtēts, ka piramīda bija celta faraonu XIII dinastijas laikā (18. – 17. gs.pr.Kr.) un tā atradās uz dienvidiem no Snofru lauztās piramīdas. Speciālisti tur atrada alabastra plāksnītes fragmentu ar hieroglifu tekstu. Dahšūras rajonā līdz šim tika atrastas 15 piramīdas, kas attiecas uz faraonu IV, XII un XIII dinastijām.

Latvijā

LZA pavasara pilnsapulcē 6. aprīlī tika pasniegtas balvas jaunajiem zinātniekiem:

(Dr.chem.) Guntai Kunakovai par darbu “Elektronu transports bismuta halkogenīdu nanovadu virsmas slānī un tilpumā”.
(Mg.) Sindijai Bričai par darbu “Jaunu virsmas aktīvo vielu sintēze un raksturošana”.
(Dr.philol.) Marijai Semjonovai par darbu “Autobiogrāfiskuma žanriskās formas Latvijas un Somijas sieviešu prozā XX gs.”.
(Mg.) Tatjanai Lejavai par darbu “Jauniešu bezdarba analīze un samazināšanas iespējas Jelgavas pilsētā un novadā”.

2011. gada 5. decembrī astronomi paziņoja, ka ir atklājuši citplanētu Kepler-22b (attēlā planētas salīdzinājums ar Saules sistēmas iekšējām planētām), kas atrodas apdzīvojamā zonā un riņķo ap Saulei līdzīgu zvaigzni Kepler-22. Viņi pieļauj, ka uz šīs planētas varētu būt ārpuszemes dzīvība.
Planētu ģeoloģe Rozālija Lopeza (Rosaly Lopes) no Reaktīvās kustības laboratorijas 2009. gada 7. augustā paziņoja, ka "ir pārsteidzoši, cik ļoti Titāna virsma līdzinās Zemei. Faktiski Titāns līdzinās Zemei vairāk nekā jebkurš cits Saules sistēmas ķermenis, neskatoties uz milzīgajām temperatūras un citām vides atšķirībām".
Zinātnieki ir atklājuši, ka kūtsmēsli, kurus ražo govis un cūkas, ne tikai smird, bet arī nopietni ietekmē cilvēku veselību. Ir atklāts, ka, palielinoties kāda noteiktā reģionā lielo zemnieku saimniecību skaitam un līdz ar to arī saražoto kūtsmēslu daudzumam, palielinās arī bērnu mirstība.
Kā liecina jaunākie dati, kas piecu mēnešu laikā, izmantojot pavadoņus, iegūti no bojas, kura bija noenkurota Grenlandes dienvidaustrumos, šis reģions ir pasaulē visvējainākā vieta okeānos.
Zinātnieki no Teksasas Universitātes Ostinā ir atklājuši, ka baktērijas Paenibacillus dendritiformis nonāvē savus sugas brāļus, tiklīdz ir attīstījušās vienā no vecāku nākošās paaudzes kolonijā.
Zinātnieki no Makgilas Universitātes ir paziņojuši, ka cilvēkiem, kas seklā miega laikā spārdas un lamājas, ir lielāka iespēja saslimt ar Pārkinsona slimību vai arī ar kādu no plānprātības formām.

Planētu ģeoloģe Rozālija Lopeza (Rosaly Lopes) no Reaktīvās kustības laboratorijas 7. augustā paziņoja, ka "ir pārsteidzoši, cik ļoti Titāna virsma līdzinās Zemei. Faktiski Titāns līdzinās Zemei vairāk nekā jebkurš cits Saules sistēmas ķermenis, neskatoties uz milzīgajām temperatūras un citām vides atšķirībām" (attēlā redzams Titāns no Cassini-Huygens zondes).Pievienota 08/08/2009
Zinātnieki ir atklājuši, ka kūtsmēsli, kurus ražo govis un cūkas, ne tikai smird, bet arī nopietni ietekmē cilvēku veselību. Ir atklāts, ka, palielinoties kāda noteiktā reģionā lielo zemnieku saimniecību skaitam un līdz ar to arī saražoto kūtsmēslu daudzumam, palielinās arī bērnu mirstība.Pievienota 17/01/2009
Kā liecina jaunākie dati, kas piecu mēnešu laikā, izmantojot satelītus, iegūti no bojas, kura bija noenkurota Grenlandes dienvidaustrumos, šis reģions ir pasaulē visvējainākā vieta okeānos.Pievienota 14/01/2009
Zinātnieki no Teksasas Universitātes Ostinā ir atklājuši, ka baktērijas Paenibacillus dendritiformis nonāvē savus sugas brāļus, tiklīdz ir attīstījušās vienā no vecāku nākošās paaudzes kolonijā.
Zinātnieki no Makgilas Universitātes ir paziņojuši, ka cilvēkiem, kas seklā miega laikā spārdās un lamājas, ir lielāka iespēja saslimt ar Pārkinsona slimību vai arī ar kādu no plānprātības formām.
Zinātnieki ir atklājuši, ka ziloņi brīvībā dzīvo ievērojamāki garāku dzīvi nekā tie, kas tiek turēti zooloģiskajos dārzos.
Vācijas un ASV astronomi ir atklājuši un apstiprinājuši teoriju, ka mūsu galaktikas Piena Ceļa centrā atrodas milzīgs melnais caurums. Tas atrodas aptuveni 27 000 gaismas gadu attālumā no Zemes un ir četrus miljonus reižu lielāks par Sauli. Zinātnieki apgalvo, ka šādi melnie caurumi spēlē nozīmīgu lomu visu galaktiku veidošanās procesā.
Ķīna un Krievija 2009. gada oktobrī plāno nosūtīt divas zondes uz Marsu (redzams attēlā, fotografēts no Habla teleskopa). Viena zonde fotografēs pašu Marsu, otra — tā pavadoni Fobosu.
2008. gada 4. decembrī NASA paziņoja, ka atliek uz 2011. gadu nākošgad paredzēto visurgājēja Mars Science Laboratory lidojumu uz Marsu. Šīs misijas laikā paredzēts noskaidrot, vai šī planēta ir vai bija piemērota dzīvības pastāvēšanai.