Artrīts (no grieķu: arthro — ‘locītava’, -itis — ‘iekaisums’) ir vienas vai vairāku locītavu iekaisums.
| Artrīts |
|---|
 |
|
Roka, ko skāris reimatoīdais artrīts, autoimūna artrīta forma |
| Specialitāte |
Reimatoloģija |
|---|
| Simptomi |
Locītavu sāpes, stīvums, apsārtums, locītavu pietūkums, samazināta kustību amplitūda |
|---|
| Veidi |
> 100, visbiežākais (osteoartrīts, Reimatoīdais artrīts) |
|---|
| Ārstēšana |
Atpūta, ledus vai karstuma kompreses, svara zaudēšana, vingrinājumi, locītavas nomaiņa |
|---|
| Medikamenti |
Ibuprofēns, Paracetamols (acetaminofēns) |
|---|
Reimatiskā artrīta skartas rokas
Artrīts rodas gadījumos, kad iekaisuma rezultātā baktērijas nokļūst citās ķermeņa daļās un tur rada iekaisumu. Šāda situācija rodas, ja pastāv kāds iekaisuma avots, piemēram, bojāti zobi. Artrīta neārstēšana var novest pie locītavu deformācijas — artrozes. Artrītam raksturīgs pietūkums locītavās, stīvums, kas saglabājas vairākas dienas. Iespējami kustību traucējumi un sāpes locītavās. Artrītu ārstē, likvidējot iekaisuma avotu.
Artrīts ir locītavas iekaisums, ko var izraisīt trauma. Iekaisusī locītava pietūkst, kļūst sāpīga, nereti arī siltāka. Kustības iekaisušajā locītavā ierobežojas. Locītavas dobumā pēc ievainojuma var izplūst asinis; tām sastrutojot, var izveidoties strutains iekaisums. Tādā gadījumā bieži palielinās temperatūra, palielinās leikocītu daudzums asinīs. Visbiežāk vērojams vairāku locītavu iekaisums — poliartrīts. Ārstē gan ķirurģiski, gan ar medikamentiem un dažādām fizioterapijas metodēm.
| Klasifikācija |
|
|---|
| Ārējie resursi |
|
|---|
