Mikroorganismi

mikroskopiski augu un dzīvnieku valsts organismi
(Pāradresēts no Mikroorganisms)

Mikroorganismi (grieķu: μικρός (mikros) — ‘mazs’ + ‘organismi’) jeb mikrobi vai sīkbūtnes[1] ir tik ļoti mazi organismi, ka tos nav iespējams saskatīt ar neapbruņotu aci, bet tikai ar mikroskopu. Mikroorganismi kļūst saredzami ar neapbruņotu aci tikai tad, ja tie ļoti savairojas, piemēram, raugi nefiltrētā alū, tējas sēne (kas patiesībā ir raugu un baktēriju simbiotiska sabiedrība, nevis atsevišķa sēņu suga) vai gļotu slānis uz kanalizācijas caurulēm. No šo būtņu mazajiem izmēriem arī cēlies to nosaukums. Ikdienas valodā tas ir sinonīms vienšūnas organismiem. Mikroorganismu pasaule ir ārkārtīgi daudzveidīga. Pie tiem pieder baktērijas, aktinomicētes, mikroskopiskās sēnes, mikroskopiskās aļģes, vienšūņi un vīrusi.

Klostrīdijasbotulisma izraisītāji

Mikroorganismi dabā ir sastopami visur, tas ir, gaisā, ūdenī, augsnē, cilvēka ķermenī un citos organismos. Mikroorganismiem ir liela nozīme dabā. Tie piedalās vielu apritē, noārda sarežģītus ķīmiskos savienojumus, kas veidojas augu un dzīvnieku organismos, kā arī sintezē dažnedažādas vielas. Mikroorganismi ir nozīmīgi arī cilvēka uztura veidošanā, piemēram, pienskābes baktēriju darbības rezultātā veidojas skābie piena produktirūgušpiens, kefīrs, siers. Arī dabas resursi kā akmeņogles, nafta, dabasgāze ir veidojušies mikroorganismu darbības rezultātā.

Ar mikroorganismu pētniecību nodarbojas zinātnes nozare mikrobioloģija.

Mikroorganismu klasifikācijaLabot

Vairums mikroorganismu ir vienšūnas organismi. Līdzīgi kā visus organismus, arī mikroorganismus iedala eikariotos un prokariotos. Eikariotos šūnā ir ar membrānu atdalīts kodols. Prokarioti ir primitīvāki, tiem šūnā kodolviela ir nukleoīda veidā.

Vēl sīkāk mikroorganismi dalās baktērijās, aktinomicētēs, mikroskopiskās aļģēs (zilaļģēs), mikroskopiskās sēnēs (pelējuma sēnēs), vienšūņos un vīrusos. Mikroskopiskās sēnes un vienšūņi ir eikarioti, bet pārējie pieder pie prokariotiem, savukārt vīrusu piederība organismu grupai ir neskaidra.

Mikroorganismu atklāšanaLabot

Vēl pirms mikroorganismu atklāšanas cilvēcei bija zināmi dažādi procesi, kurus izraisa mikroorganismi, piemēram, vīna rūgšana, piena sarūgšana, maizes cepšana. Mikroorganismi izraisīja arī dažādas infekcijas slimībaslepru, bakas, mēri. Sengrieķu un romiešu ārsti Hipokrats, Plīnijs Vecākais, Galēns un citi autori izteica minējumu, ka infekciju slimību izraisītāji ir neredzamas būtnes (contagium vivum). 11. gadsimtā arī persiešu zinātnieks Avicenna pievienojās domai, ka tuberkulozi un citas slimības izraisa neredzamas būtnes.

Pirmo reizi 1676. gadā mikroskopā mikroorganismus izdevās ieraudzīt nīderlandiešu pētniekam Antonijam van Lēvenhukam. Viņš tiek uzskatīts par mikrobioloģijas “tēvu”. 19. gadsimta otrajā pusē ievērojamus pētījumus veica Luijs Pastērs, Roberts Kohs un Sergejs Vinogradskis.

AtsaucesLabot

  1. «sīkbūtne». Akadēmiskā terminu datubāze. Skatīts: 2020. gada 22. jūnijā.

Ārējās saitesLabot