Mākslīga šūna ir no mākslīgām sastāvdaļām izveidota šūna. Pirmās mākslīgās šūnas tika izgatavotas, izmantojot dezoksiribonukleīnskābes (DNS) pamatsastāvā esošos ķīmiskos savienojumus.

Amerikāņu zinātnieki ir radījuši mākslīgu šūnu, kura spēj atšifrēt gēnu kodu un sintezēt olbaltumvielas. Mākslīgo šūnu veido divkārša tauku membrāna, zem tās atrodas šķīdums ar visām ķīmiskajām vielām, kas parasti šūnai nepieciešamas olbaltumvielu ražošanai, kā arī gēns, kas ietver zaļi fluorescējošā proteīna izgatavošanas recepti.

Tikko mākslīgā šūna bija izveidota, tā sāka sintezēt zaļi fluorescējošo proteīnu, kas lika tai spīdēt zaļā krāsā. Process apstājās tikai tad, kad šūnā beidzās sintēzei vajadzīgās izejvielas. Zinātnieki mainīja šūnas sastāvu, lai nepieciešamās vielas varētu piegādāt no ārējās vides, un tas proteīna ražotnei ļāva sekmīgi darboties veselas piecas diennaktis. Spēja uzturēt vielmaiņu ir viens no kritērijiem, lai organismu varētu saukt par dzīvu.

Ārējās saites

labot šo sadaļu