Krīts (periods)

Krīts 145.5 – 65.5 miljoni gadu PreЄ Є O S D C P T J K Pg N
Vidējais O2 saturs atmosfērā perioda laikā	ap 30 % apjoma (150% mūsdienu)
Vidējais CO2 saturs atmosfērā perioda laikā	ap 1700 ppm (6 × no pirmsindustriālā laikmeta)
Vidējā virsmas temperatūra perioda laikā	ap 18 °C (4 °C virs mūsdienu līmeņa)

Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem. Krīta periods ilga ap 80 miljonus gadu. Tas sākās, pirms aptuveni 145 miljoniem gadu beidzoties juras periodam un beidzās pirms aptuveni 65,5 miljoniem gadu, kad sākās paleogēns. Krīts ir mezozoja jaunākais periods. Krīta perioda beigas iezīmē robežu starp mezozoju un kainozoju. Krīta perioda laikā Laurāzija un Gondvana turpināja šķelties. Lielākā daļa Eiropas teritorijas atradās zem jūras līmeņa. Krīta perioda beigās jau bija iezīmējušies mūsdienu kontinenti.

Krītu kā atsevišķu periodu 1822. gadā Parīzes baseinā izdalīja beļģu ģeologs Žans Domāliuss Dalojs, perioda nosaukums dots tāpēc, ka daudzviet Eiropā krīta perioda nogulumu augšdaļā ir lielas krīta iegulas.

Krīta sistēmas dalījums

Krīta sistēmu iedala 2 nodalījumos un 12 stāvos:

Periods (sistēma)	Epoha (nodalījums)	Laikmets (stāvs)	Intervāls
Krīta periods (145,0 — 66,0 Ma)	Augškrīts (100,5 — 66,0 Ma)
		Māstrihtas	(72,1—66,0 Ma)
		Kampanas	(83,6—72,1 Ma)
		Santonas	(86,3—83,6 Ma)
		Konjakas	(89,8—86,3 Ma)
		Turonas	(93,9—89,8 Ma)
		Kenomanas	(100,5—93,9 Ma)
	Apakškrīts (145,0 — 100,5 Ma)
		Albas	(113,0—100,5 Ma)
		Aptas	(125,0—113,0 Ma)
		Barremas	(129,4—125,0 Ma)
		Hauterivas	(132,9—129,4 Ma)
		Valanginas	(139,8—132,9 Ma)
		Berriasas	(145,0—139,8 Ma)

Dzīvība

Augu valsts

Apakškrīta epohas sākumā sauszemes augu valsts bija tāda pati, kā jurā (cikadejas, ginki, kailsēkļi un papardes). Plaši sāka izplatīties benetīti. Apakškrīta otrajā pusē mezozoja floru papildināja jauni elementi. Jau barremā parādījās pirmie segsēkļi vai arī tiem radniecīgi augi (Portugālē, Ziemeļamerikā). Aptā šo augu izplatība paplašinājās. Tālajos Austrumos jau bija sastopami neapšaubāmi segsēkļi (Aralia un Pandanophyllum, t.i. abu segsēkļu klašu pārstāvji). Domājams, uz aptu attiecas arī Grenlandē atrastie divdīgļlapji. Albā segsēkļi izplatījās vēl plašāk un lielā daudzumā. Augškrīta sākumā tie sāka dominēt, atstājot kailsēkļus otrajā plānā. Tā uz sauszemes notika pakāpeniska pāreja no mezozoja augu valsts uz mūsdienīgo ziedaugu veģetāciju. Krīta perioda otrajā pusē parādījās tādi floras pārstāvji kā ozoli, skābarži, vītoli, bērzi, platānas, lauri, magnolijas u.c. No izmirušiem pārstāvjiem var minēt toreiz plaši izplatīto Credneria ģinti.

Sauszemes dzīvnieku valsts

Tiranozaurs un triceratopi.

Sauszemes dzīvnieku valsts (īpaši mugurkaulnieku) izmaiņas nebija tik lielas. Krīta perioda rāpuļi pārstāvēja tās pašas grupas kā juras periodā, tikai sasniedza lielākus izmērus un vairāk specializējās. Daudzi dinozauri sasniedza 5—8 metru augstumu un 20 metru garumu. No lidojošajiem zauriem dzīvoja milzīgais oterodons, kura spārnu izpletums bija 8 m un galvaskauss 1,5 m. Plēsīgos dinozaurus pārstāvēja 10 m augsti tiranozauri u.c. tiem radniecīgas ģintis. Starp zālēdājiem, putniegurņa dinozauriem apakškrīta epohā vēl dzīvoja iguanodoni un Camptosaurus, kurus augškrītā nomainīja Trachodon un tam radniecīgas formas. Krīta perioda putniegurņu zālēdājus pārstāvēja formas ar ļoti dažādiem aizsardzībai pielāgotiem izaugumiem. Tā Polacanthus muguru klāja gari kaula dzelkšņi, atgādinot ežu adataino kažoku. Savukārt Triceratops ķermenis bija klāts ar biezu ādu bez kaula izaugumiem, taču viss bruņojums koncentrējās uz galvas. Galvaskauss tam beidzās ar asu knābi, uz kura atradās masīvs ragveida izaugums. Vēl divi gari ragi atradās galvaskausa virspusē virs tā acīm. Galvaskausa aizmugurējā daļa nobeidzās ar platu, plakanu apkakli ar asiem izaugumiem, kas nosedza kaklu. Galvaskausa izmērs bieži vien pārsniedza 2 metrus, pie kopējā ķermeņa garuma 8 m.

No sauszemes rāpuļu jaunajām grupām var minēt čūskas. Putnu klasē pārejas formas (kā arheopterikss) jau bija izzudušas. Tos nomainīja īsti putni, kaut arī zobaini (Ichthyornis, Hesperornis). Parādījās pirmie bezzobainie putni. Parādījās pirmie placentāļu zīdītāji (Mongolijas kukaiņēdāji).

Jūras dzīvnieku valsts

Bezmugurkaulnieki

Jūras fauna krīta periodā arī diezgan atšķirās no juras perioda faunas. Juras un krīta perioda mijā būtiski izmainījās amonītu grupas. Juras perioda amonītu lielākā daļa izmira. Palika tikai Phylloceratidae, Lytoceratidae u.c. Jaunās krīta amonītu faunas sastāvs un ārējais izskats bija diezgan savdabīgs. Bez formām ar normālu plakanspirālisku čaulu (Polyptychites, Parahoplites, Acanthoceras, Mortoniceras, Neocomites, Simbirskites, Schloenbachia, Hoplites u.c.), krīta periodā radās vesela virkne ģinšu ar anomālas formas čaulām. Vieniem vijumi savā starpā nesaskārās (Crioceras), citiem forma ieguva nūjas formu (Hamites, Baculites). Vēl citiem spirāliskā čaula tālāk pārgāja izstieptā, tad atkal izstieptā čaulas daļa atkal izveidoja āķi (Scaphites, Ancyloceras). Citām formām spirāle tinās vairs ne plakaniski, bet kā gliemežiem (Turrilites). Tajā pat laikā kopā ar normālu septu šuves līniju bija sastopamas formas ar vienkāršotu šuves līniju, līdzīgu ceratītiem vai pat goniatītiem (Tissotia). Parādījās gigantiskas amonītu formas ar čaulas izmēriem līdz 2 metriem diametrā (Pachydiscus).

Būtiski izmainījās arī belemnītu fauna. Apakškrītā to starpā parādījās diezgan savdabīgas formas (piemēram, saplacinātie Duvalia). Augškrīta epohā plašu izplatību sasniedza Belemnitella un Actinocamax ģinšu pārstāvji.

Gliemeņu klasē austeru kārta piedzīvoja uzplaukumu, veidojot lielu formu daudzveidību gan Ostrea ģintī, gan arī Gryphaea, Exogyra, Alectryonia ģintīs. Juras perioda Aucella dzīvoja tikai apakškrīta epohā un bija pat plaši izplatīta. Augškrītā bija plaši pārstāvēta Inoceramus ģints ar dažādām formām gan izskata ziņā, gan arī pēc izmēriem, sākot no 2-5 cm līdz 1 m. To čaulas sadrumstalotā veidā reizēm koncentrējās krītveida iežos tādos apjomos, ka pašus iežus sauc par inoceramu krītu. Tajā pat laikā Inoceramus ģints veidoja plašu vadfosiliju spektru no Grenlandes līdz Patagonijai un Dienvidāfrikai. Dienvidu jūrās lielu nozīmi ieguva lielas biezsienu gliemenes ar savdabīgu formu: Hyppurites, Radiolites, Requienia, Toucasia, veidojot veselus kaļķakmens rifveida masīvus. No vēderkājiem šajās austrumu jūrās plaši izplatīti bija Nerinea, bet augškrītā Actaeonella, kas arī ņēma dalību šo rifveida masu veidošanā. Vēl parādījās Cyclostoma, Cyprea, Conus, Voluta, Fusus, Murex u.c. mūsdienās zināmie vēderkāji.

No citām bezmugurkaulnieku grupām var minēt sūkļu strauju attīstību, augškrītā izveidojot lielu formu daudzveidību (piemēram, Siphonia, Jerea, Ventriculites, Coeloptychium). Parādījās un plaši izplatījās dienvidu jūrās vienšūņi ar lielām čaulām: apakškrītā Orbitolina, bet augškrītā — Alveolina, Orbitoides un virkne mazāku formu (Globigerina, Miliola, Cristellaria, Textullaria u.c.). Siltajās dienvidu jūrās bija novērojama neregulāro jūras ežu plaša izplatība, starp kuriem parādījās virkne formu ar lielu stratigrāfisku nozīmi: apakškrītā Toxaster, augškrītā Micraster, Holaster u.c. No regulārajiem jūras ežiem var minēt Cidaris, Acrocidaris, Salenia, u.c. No jūras lilijām var minēt bezkāta formas Marsupites un Uintacrinus.

Koraļļi bija līdzīgi juras formām. Rifus veidojošas formas (Asteidae, Fungidae, Turbinolidae) bija plaši izplatītas dienvidu jūrās un kopā ar rudistiem (gliemenes pēc formas līdzīgas koraļļiem-vieniniekiem) veidoja biezus kaļķakmens rifveida slāņus. Raksturīga augškrīta koraļļu-vieninieku forma bija Cyclolites. Sūneņi krīta periodā, īpaši otrajā pusē, bija plaši izplatīti (zināmas vairāk kā 1000 sugas).

Mozazaurs un ihtiozauri.

Mugurkaulnieki

Starp jūras mugurkaulniekiem ziedu laikus sasniedza kaulzivis, kas masveidā bija sastopamas augškrīta nogulumos, ieņemot dominējošo vietu starp zivīm. Starp jūras rāpuļiem pleziozauri turpināja pastāvēt līdz krīta perioda beigām, veidojot savdabīgas un specializētas formas, kā piemēram, Elasmosaurus ar nedabīgi garu kaklu. Ihtiozauri piedzīvoja norietu un apakškrīta epohas beigās izmira. Toties parādījās jauna grupa čūskveida dolihozauri un mozazauri (Mosasaurus, Tylosaurus), kuri ātri ieguva dominējošo stāvokli jūrās.

Nogulumieži Latvijā

Krīta periodā Latvijas teritorijā bija sauszeme un ģeoloģiskie nogulumi neveidojās.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krīts.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)