Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās

Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās (angļu: World Athletics Indoor Championships) ir World Athletics rīkotas vieglatlētikas sacensības telpās, kas notiek reizi divos gados. Pirmās sacensības notika 1985. gadā Parīzē, Francijā, ar World Indoor Games nosaukumu. 1987. gadā tika pārdēvētas par IAAF Pasaules čempionātu telpās. Pašreizējais nosaukums tika pielāgots, mainoties sporta pārvaldes institūcijas nosaukumam 2019. gadā.

Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās
Sports vieglatlētika
Dibināta 1985. gadā
Valsts/reģions Karogs: Pasaule Pasaule

Čempionāts parasti notiek martā, un sacensības ilgst trīs dienas. 2003. un 2004. gadā tas tika rīkots divus gadus pēc kārtas, īstenojot pāreju no nepāra uz pāra gadiem, lai čempionāts nenotiktu vienā gadā ar Pasaules čempionātu vieglatlētikā (stadionā).[1] 2020. gadā čempionāts, kas bija paredzēts Naņdzjinā, Ķīnā, nenotika COVID-19 pandēmijas dēļ. Sākotnēji tas tika pārcelts uz 2023. gadu, bet vēlāk — uz 2025. gadu.[2]

# Gads Pilsēta Valsts Datumi Arēna Disciplīnas Valstis Sportisti Medaļu tabulas
1. vietā
1985 Parīze   Francija 18.—19. janvāris Palais Omnisports de Paris-Bercy 24 69 319   VDR
1. 1987 Indianapolisa   ASV 6.—8. marts Hoosier Dome 24 85 419   PSRS
2. 1989 Budapešta   Ungārija 3.—5. marts Budapest Sportcsarnok 24 62 373   PSRS
3. 1991 Sevilja   Spānija 8.—10. marts Palacio Municipal de Deportes San Pablo 26 80 518   PSRS
4. 1993 Toronto   Kanāda 12.—14. marts SkyDome 27 93 537   Krievija
5. 1995 Barselona   Spānija 10.—12. marts Palau Sant Jordi 27 131 594   Krievija
6. 1997 Parīze   Francija 7.—9. marts Palais Omnisports de Paris-Bercy 28 118 712   ASV
7. 1999 Maebasi   Japāna 5.—7. marts Green Dome Maebashi 28 115 451   ASV
8. 2001 Lisabona   Portugāle 9.—11. marts Pavilhão Atlântico 28 136 510   ASV
9. 2003 Birmingema   Apvienotā Karaliste 14.—16. marts Birmingemas arēna 28 131 583   ASV
10. 2004 Budapešta   Ungārija 5.—7. marts Budapeštas sporta arēna 28 139 677   Krievija
11. 2006 Maskava   Krievija 10.—12. marts Maskavas olimpiskais sporta komplekss 26 129 562   ASV
12. 2008 Valensija   Spānija 7.—9. marts Palacio Velódromo Luis Puig 26 147 574   ASV
13. 2010 Doha   Katara 12.—14. marts Aspire Dome 26 146 585   ASV
14. 2012 Stambula   Turcija 9.—11. marts Atakejas vieglatlētikas arēna 26 171 629   ASV
15. 2014 Sopota   Polija 7.—9. marts Ergo Arena 26 134 538   ASV
16. 2016 Portlenda   ASV 17.—20. marts Oregonas konferenču centrs 26 137 487   ASV
17. 2018 Birmingema   Apvienotā Karaliste 1.—4. marts Birmingemas arēna 26 134 554   ASV
18. 2022 Belgrada   Serbija 18.—20. marts Belgradas arēna 26 128 611   Etiopija
19. 2024 Glāzgova   Apvienotā Karaliste 1.—3. marts Emirates Arena 26 128 588   ASV
20. 2025 Naņdzjina   Ķīna 21.—23. marts Naņdzjinas jaunatnes olimpiskais sporta parks
21. 2026 Toruņa   Polija 20.—22. marts Arena Toruń

Medaļu kopvērtējums

labot šo sadaļu

Medaļu tabulā iekļauti čempionāti no 1985. līdz 2024. gadam.

VietaValstsZeltsSudrabsBronzaKopā
1  ASV (USA)1199178288
2  Krievija (RUS)524845145
3  Etiopija (ETH)33141663
4  Lielbritānija (GBR)22353491
5  Padomju Savienība (URS)19171753
6  Jamaika (JAM)18231657
7  Kuba (CUB)18171752
8  Francija (FRA)16142252
9  Vācija (GER)14232158
10  Zviedrija (SWE)1310932
11  Austrumvācija (GDR)127524
12  Ukraina (UKR)10161137
13  Kenija (KEN)10151742
14  Kanāda (CAN)1041529
15  Rumānija (ROU)910928
16  Bulgārija (BUL)95721
17  Austrālija (AUS)810624
18  Čehija (CZE)881127
19  Nīderlande (NED)86923
20  Itālija (ITA)781530
21  Maroka (MAR)76821
22  Grieķija (GRE)73616
  Jaunzēlande (NZL)73616
24  Mozambika (MOZ)7119
25  Beļģija (BEL)64111
26  Īrija (IRL)62210
27  Polija (POL)5131937
28  Bahamas (BAH)581023
29  Brazīlija (BRA)56617
30  Portugāle (POR)55616
31  Šveice (SUI)43411
32  Spānija (ESP)3211741
33  Baltkrievija (BLR)312823
34  Ķīna (CHN)37818
35  Kazahstāna (KAZ)35210
36  Dienvidāfrika (SAF)3429
37  Venecuēla (VEN)3003
38  Nigērija (NGR)27312
39  Čehoslovākija (TCH)2428
40  Rietumvācija (FRG)2237
  Ungārija (HUN)2237
42  Burundi (BDI)2204
43  Horvātija (CRO)2136
44  Serbija (SRB)2114
  Sudāna (SUD)2114
  Atļautie neitrālie sportisti (ANA)[1]2103
46  Grenāda (GRN)2002
47  Norvēģija (NOR)1326
  Katara (QAT)1326
49  Dānija (DEN)1315
50  Kotdivuāra (CIV)1304
51  Trinidāda un Tobāgo (TTO)1258
52  Bahreina (BRN)1135
53  Alžīrija (ALG)1113
  Bermuda (BER)1113
55  Somija (FIN)1102
  Gana (GHA)1102
  Namībija (NAM)1102
58  Dienvidkoreja (KOR)1012
59  Burkinafaso (BUR)1001
  Kostarika (CRC)1001
  Džibuti (DJI)1001
  Dominika (DMA)1001
  Sentlūsija (LCA)1001
64  Austrija (AUT)0404
65  Slovēnija (SLO)0246
66  Igaunija (EST)0224
67  Islande (ISL)0213
68  Kamerūna (CMR)0202
  Sentkitsa un Nevisa (SKN)0202
70  Barbadosa (BAR)0112
  Latvija (LAT)0112
72  Botsvana (BOT)0101
  Kaimanu Salas (CAY)0101
  ASV Virdžīnas (ISV)0101
  Panama (PAN)0101
  Turcija (TUR)0101
77  Japāna (JPN)0033
78  Lietuva (LTU)0022
  Meksika (MEX)0022
  Serbija un Melnkalne (SCG)0022
81  Antigva un Barbuda (ATG)0011
  Benina (BEN)0011
  Čīle (CHI)0011
  Kongo DR (COD)0011
  Kipra (CYP)0011
  Dominikāna (DOM)0011
  Britu Virdžīnu Salas (IVB)0011
  Saūda Arābija (KSA)0011
  Senegāla (SEN)0011
  Surinama (SUR)0011
  Uganda (UGA)0011
Kopā5345465471627
Piezīme

^[1]   Atļautie neitrālie sportisti ir nosaukums, ar kuru Krievijas sportisti piedalījās 2018. gada čempionātā. Viņu izcīnītās medaļas netika iekļautas oficiālajā medaļu tabulā.

  1. «World Indoor Championships to move to even years in 2004». worldathletics.org (angļu). 2000. gada 2. aprīlis. Skatīts: 2023. gada 30. augustā.
  2. «World Athletics Indoor Championships Nanjing 2023 to be postponed». worldathletics.org (angļu). 2022. gada 1. septembris. Skatīts: 2023. gada 30. augustā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu