Valensija (Spānija)

Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Valensija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Valensija (katalāņu: València, spāņu: Valencia) ir pilsēta Spānijas austrumos Vidusjūras krastā pie Turjas upes. Valensijas autonomās komūnas galvaspilsēta. Valensijas administratīvajās robežās pēc 2010. gada datiem dzīvo 809 267 iedzīvotāji, bet tās aglomerācijā dzīvo vairāk kā 1,56 miljoni iedzīvotāju. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir trešā lielākā Spānijas pilsēta pēc Madrides un Barselonas un tā ir 25. lielākā Eiropas Savienības pilsēta. Valensijas osta ir piektā noslogotākā osta Eiropā un visnoslogotākā osta Vidusjūrā.

Valensija
Pilsēta
Valencia
Karogs Ģerbonis
Valensija
Koordinātas: 39°28′N 0°23′W
Valsts	Spānija
Autonomais apgabals	Valensija
Province	Valensijas province
Dibināta	137. g.p.m.ē.
Platība
• Pilsēta	134,65 km2
Iedzīvotāji (2023)
• Pilsēta	807 693
• blīvums	5 868,6/km²
• urbānā teritorija	1 561 000
• aglomerācija	2 516 818
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.valencia.es
Valensija Vikikrātuvē

Valensija ir slavena ar tradicionālajiem Falles svētkiem 19. martā, kurā tiek sadedzinātas milzīgas dažāda sižeta papjē-mašē lelles, ar savu tradicionālo paelju un horchata (bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no riekstiem, ūdens un cukura) un ultramoderno Santjago Kalatravas projektēto Mākslas un Zinātnes pilsētu. UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauta gotiskā Valensijas Zīda birža. Pilsēta ir pazīstama arī kā jūgendstila centrs.

Valensija ir mājvieta futbola klubam Valencia CF, kam ir daudz panākumu, piemēram, uzvara UEFA kausa izcīņā 2004. gadā. 2007. gadā par America's Cup mājvietu ir izvēlēta Valensijas pilsēta (osta).

Vēsture

Pilsētu dibināja romieši 137.g. p.m.ē. esošas ibēriešu apmetnes vietā. Rietumromas impērijai bojāejot, pilsētu ieņēma vestgoti, pēc tam mauri.

1094. gadā pilsētu ieņēma Sids, bet jau 1102. gadā Almoravīdi to atkaroja. 1238. gadā pilsētu ieņēma Aragonas karalis Žome I (Jaume el Conqueridor) un nodibināja Valensijas Karalisti.

XV un XVI gs. Valensija bija viena no svarīgākajām Vidusjūras pilsētām un valensiešu (kataloņu) kultūras centrs. 1478. gadā Valensijā iznāca pirmā bībele kataloņu valodā. Valensijā tika nodibināta pirmā tipogrāfija Ibērijas pussalā.

1492. gadā Valensijas baņķieri finansēja Kristofora Kolumba ceļojumu.

1609. gadā no pilsētas tika padzīti moriski.

Spānijas Mantojuma karā Valensija bija Hābsburgu pusē, un pēc to sakāves Almansas kaujā tika stipri ierobežotas Valensijas privilēģijas.

Kad Spānijas pilsoņu karā (1936—1939) nacionālisti apdraudēja Madridi, Valensija bija republikāniskās Spānijas galvaspilsēta (1936. gada 6. novembris — 1937. gada novembra beigas).

1957. gadā pilsēta piedzīvoja nopietnus Turjas upes plūdus. Tika nolemts upes gultni pārvietot uz pilsētas nomali. Vecās gultnes vietā tagad ir 7 km garš parks.

1982. gadā Valensijas reģionā tika izveidota sava atsevišķa federālā pārvalde.

1988. gadā Valensijā tika atklāts metro.

Cilvēki

Valensijā dzimuši:

• Ibn Džubairs (Ibn Jubayr) (1145—1217) — ceļotājs;
• Santjago Kalatrava (Santiago Calatrava) (1951) — arhitekts;
• Pedro III (Pedro III de Aragón, Pere el Gran) (1239—1285) — Aragonas un Sicīlijas karalis;
• Hosē Enrike (Jose Enrique Sanchez Diaz) (1986) — spāņu futbolists.