Šis raksts ir par pilsētu. Par dziedātāju skatīt rakstu Bella Torna.

Toruņa (poļu: Toruń), vēsturiskais vācu nosaukums Torna (vācu: Thorn), ir pilsēta Polijas centrālajā daļā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes centrs Vislas upes krastos, netālu no Drvencas ietekas. Kopā ar Bidgošču veido kopēju aglomerāciju.

Toruņa
pilsēta
Toruń
Toruņas vecpilsēta no Vislas pretējā krasta
Toruņas vecpilsēta no Vislas pretējā krasta
Karogs: Toruņa
Karogs
Ģerbonis: Toruņa
Ģerbonis
Toruņa (Polija)
Toruņa
Toruņa
Koordinātas: 53°02′00″N 18°37′00″E / 53.03333°N 18.61667°E / 53.03333; 18.61667Koordinātas: 53°02′00″N 18°37′00″E / 53.03333°N 18.61667°E / 53.03333; 18.61667
Valsts Karogs: Polija Polija
Vojevodiste Kujāvijas-Pomožes vojevodiste
Apriņķis Pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības 1233
Platība
 • Kopējā 115,72 km2
Augstums 30 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 198 273
 • blīvums 1 709,4/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa www.torun.pl
Toruņa Vikikrātuvē
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Toruņas viduslaiku pilsēta
UNESCO Pasaules mantojuma saraksts
Tips Kultūra
Kritērijs ii, iv
Atsauce 835
UNESCO reģions Eiropa un Ziemeļamerika
Iekļaušanas vēsture
Iekļaušana 1997 (21. sesija)

Sena Hanzas pilsēta, labi saglabājusies gotiska vecpilsēta ar aizsardzības mūriem. Pazīstama, kā Nikolaja Kopernika dzimtā pilsēta. Toruņā atrodas viena no labākajām universitātēm Polijā - Nikolaja Kopernika Universitāte, kura izveidota 1945. gadā ar Stefana Batorija Universitātes Viļņā un Jana Kazimira Universitātes Ļvivā mācībspēkiem. Pilsētas pievārtē atrodas radioobservatorija ar divām paraboliskajām antenām 32 un 15 metri diametrā.

Vēsture labot šo sadaļu

Toruņa bija neliela apmetne Kulmas novadā, kad 1230. gadā Vācu ordenis šeit uzcēla Tornas pili un 1233. gadā tai piešķīra pilsētas tiesības. 14. gadsimta Toruņa kļuva par ievērojamu tirdzniecības centru un iestājas Hanzas savienībā.

Pēc ordenim katastrofālās Grunvaldes kaujas pilsētā 1411. gadā noslēdza Toruņas miera līgumu starp Poliju un Lietuvu no vienas puses un Vācu ordeni no otras puses. 1440. gadā Toruņa kopā ar Gdaņsku (Dancigu) un Elblongu (Elbingu), nodibināja Prūsijas Konfederāciju, kas 1454. gadā sacēlās pret Vācu ordeni, un meklēja aizsardzību pie Polijas karaļa Kazimira IV. Sākās Trīspadsmitgadu karš starp Vācu ordeni un Poliju. Kara rezultātā, pamatojoties uz 1466. gadā pilsētā noslēgto Otro Toruņas miera līgumu, pilsēta nokļuva Polijas sastāvā kā autonomās Karaļa Prūsijas centrs. 1501. gada 17. jūnijā pilsētā mira Polijas karalis Jans I Olbrahts.

1724. gada 7. decmbrī Toruņā notika t. s. Toruņas tribunāls (Tumult toruński, Thorner Blutgericht), kurā Polijas varas iestādes uz nāvi sodīja luteriskajai baznīcai piederīgo pilsētas birģermeistaru un deviņus ievērojamus pilsoņus. Pēc Polijas Pirmās dalīšanas 1793. gadā Toruņa nokļuva Prūsijas sastāvā, 1807. gadā Varšavas lielhercogistes sastāvā, bet 1814. gadā atkal kļuva par Prūsijas daļu.

1871. gadā Toruņa, tāpat kā visa Prūsija kļuva par Vācijas Impērijas sastāvdaļu. Pēc Pirmā pasaules kara un Lielpolijas sacelšanās Toruņu iekļāva Polijas republikas sastāvā.

Toruņa UNESCO pasaules mantojuma sarakstā labot šo sadaļu

1997. gadā Toruņu iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Daudzās 14. un 15. gadsimta publiskās un privātās celtnes (arī Kopernika dzimtā māja) ir liecinieces Toruņas senajai varenībai.

Cilvēki labot šo sadaļu

Toruņā (Tornā) dzimuši:

Attēlu galerija labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu