Pīrsings

Pīrsings (no angļu: piercing — 'caurdure') ir ķermeņa caurduršanas māksla. Ar vārdu pīrsings var saprast gan rotu, kura tiek ievērta izdurtajos caurumos uz sejas vai ķermeņa, vai pat pašu caurduršanas procesu. Vārds pīrsings ir cēlies no angļu valodas vārda "pierce", kas latviski nozīmē — izdurt. Pīrsinga duršanai nav vecuma ierobežojuma, kā tas, piemēram, ir ar tetovēšanos. Eiropā pīrsings ir samērā moderna parādība, kas ieviesusies no Āzijas — Indijas, Irānas, kur pat notiek dažādi pīrsingu festivāli.

Meitene ar vairākiem sejas pīrsingiem.

Pīrsinga vēsture

Bērns ar auss pīrsingiem no Indijas.

Pīrsinga pirmsākumi meklējami senajā Ēģiptē. Pīrsings bija faraonu mīļākā privilēģija, taču ļoti ātri aizliegto duršanās mākslu apguva arī vergi. Pīrsingam jau ir apmēram 5000 gadu. Vecāko mumificēto ķermeni, kurā konstatēts pīrsings, 1991. gadā atklāja Austrālijā. Testi liecina, ka tas ir vairāk nekā 5000 gadu vecs. Tam bija caurdurta auss, caurumiņa diametrs bija 7—11 mm. Sākumā ausis dūra maģisku iemeslu dēļ. Cilvēki uzskatīja, ka caur ausīm ķermenī iekļūst dēmoni, bet metāls tos atvaira. Tā laika jūrniekiem bija auskari, lai ar tiem varētu samaksāt par apbedīšanu, ja viņi tiktu izskaloti krastā. Daudzviet, piemēram, Borneo pīrsingu veica kā rituālu, kurā vecāki caurdūra bērna ausi, tā parādot savas atvases pakļautību viņiem. Pirmās ziņas par pīrsingu saistītas ar 2. gadsimtu pirms mūsu ēras, kad Rietumu medicīnas pamatlicējs Hipokrats, apmēram 16. gadu vecumā ceļojumā pa Ēģipti sastapis cilvēkus ar neparastiem caurumiem un dedzinātu rētu pēdām ausīs. Viņš kā topošais mediķis izrādīja interesi par šīs parādības lietderību, saņēma atbildi, ka šādiem līdzekļiem iedarbojoties uz auss zonām, iespējams panākt dažādu orgānu funkciju uzlabojumu. Tolaik auss caurduršanas vai piededzināšanas metodi dažādās Āfrikas valstīs (Ēģiptē, Alžīrijā, Marokā) galvenokārt praktizēja daudzveidīgu sāpju sindromu remdēšanai, kā arī neauglības ārstēšanai. Vēlāk auss caurduršanas paņēmieni detalizēti pētīti Francijā, kurai, kā zināms, bijusi koloniāla saikne ar Ziemeļāfriku. Pētījumi aizņēmuši vairākus gadu simtus, līdz vainagojušies ar metodi, ko mūsdienu medicīnā sauc par aurikulāro jeb auss akupunktūru. Pīrsings tika veikts arī Dienvidamerikas, Austrālijas un senās Indijas cilšu kultūrās, Romas impērijas un viktoriānisma Eiropas sabiedrībās. Tas ir lietots gan kā iniciācijas rituāla sastāvdaļa, gan kā piederības zīme, kas norāda uz stāvokli sabiedrībā. Austrālijas aborigēnu zēniem iniciācijas rituālos praktizē deguna caurduršanu. Laika gaitā ķermeņa pīrsings izzuda no lielas daļas rietumu kultūras, jo tika saistīts ar barbaru rituālu piekopšanu līdz pat karalienes Elizabetes laikam, kad jūrnieki sastapās ar ciltīm, kuras ticēja, ka auskars auss ļipiņā var uzlabot redzi tālumā. Tas bija acīmredzams labums jūrniekiem, kas lielāko daļu laika pavadīja nepārredzamā okeāna plašumā. Akupunktūras tehnoloģijas šo ideju atbalstīja. Nākamā ķermeņa pīrsinga reabilitācija bija vēlīnais viktoriānisma laiks, kad moderns kļuva ģenitāliju pīrsings, jo valdīja uzskats, ka tas sargā sievietes tikumību un arī palīdz izvairīties no vīriešu ģenitāliju izspiešanos no to laiku modernajām, ļoti šaurajām biksēm. Turpmākajos gadsimtos atzīts tika vienīgi auss ļipiņu pīrsings sievietēm. Mūsdienās pīrsings kļuvis par dumpinieciskās paaudzes neatkarības simbolu — mans ķermenis, ko gribu, to daru. Tas rada konfliktus ar vecākiem, jo viņiem grūti pieņemt, ka bērni caurdur savu ķermeni un ievieto tajā dažādas rotas. Pīrsings ir greznumlieta, kurai vajadzētu izdaiļot cilvēku, nevis radīt barjeru. Arī vietai, kur tiek veikts pīrsings, ir liela nozīme, tā saistās ar dažādiem rituāliem, daļa no tajos valdošajām atziņām saglabājušās līdz mūsdienām. Šobrīd ķermeņa pīrsings palēnām ieguvis plašākas sabiedrības atzinību, jo daudzi cilvēki ir meklējuši neparastus veidus, kā izpaust savu individualitāti. 70. gados pīrsingu izvēlējās jauniešu popkultūras pārstāvji, taču tas neguva sabiedrības akceptu līdz pat šim brīdim, kad ķermeņa pīrsings ir kļuvis par modes aksesuāru popkultūrā, to var redzēt gan profesionāliem atlētiem, Holivudas zvaigznēm, gan visu sociālo slāņu pusaudžiem. Ķermeņa pīrsings, tāpat kā senos laikos, vēl joprojām tiek lietots kā pašizpausmes līdzeklis, atšķirības zīme un moderns aksesuārs.

Pīrsingu veidi

Auss pīrsings

Auss pīrsings parasti tiek dēvēts arī par auskaru. Vispopulārākā un nesāpīgākā ir ausu ļipiņu caurduršana. Dzīšanas procesā ļoti retos gadījumos rodas iekaisumi. Caurdurtās ausis sadzīst 6—10 nedēļās. Ausu pīrsings var būt dažāds — var izdurt pa vienam caurumam katrā auss ļipiņā vai vairāku caurumu rindu vienas vai abu ausu garumā. Viens diezgan izplatīts ausu pīrsinga paveids, ir tā sauktie tuneļi. Tos veido palēnām — no tievākiem pīrsingiem pamazām pārejot uz resnākiem. Mūsdienās šādi ausu pīrsingi tiek uzskatīti par stilīgu un modernu lietu, un pat dažos pasaules muzejos iespējams apskatīt četrus tūkstošus gadu vecas figūriņas ar rindā caurdurtām ausīm.

Tunelis.

Auss pīrsingi.

Nabas pīrsings

Naba ir ļoti erogēna zona, tāpēc nabas caurduršanu uzskata par visai pikantu modes lietu. Nabas pīrsinga aizsākumi iestiepjas senajā Ēģiptē. Tolaik tikai faraoni un karaliskās ģimenes locekļi drīkstēja caurdurt ādu ap nabu. Zemnieki, kuri pārkāpa šo likumu, tika bargi sodīti. Taču, ja zemnieka meitene bija piedzimusi ar perfektu, apaļu nabu, dažreiz viņai to atļāva caurdurt, šādi paaugstinot savu sabiedrisko stāvokli. Nabu parasti caurdur vertikāli tās augšdaļā vai apakšdaļā.

Nabas pīrsings

Krūtsgala pīrsings

Krūtsgala pīrsings tika uzskatīts par spēka, vīrišķības un izturības simbolu. Centrālamerikas tautas caurdūra krūtsgalus iniciācijas rituālos, lai apliecinātu savu ieiešanu vīrietībā. 1890. gadā Parīzē viktoriānisma sievietes satricināja publiku ar saviem krūtsgalu pīrsingiem. Dažām bija pat caurdurti abi krūtsgali un tos savienoja sudraba ķēde. Šobrīd šis pīrsinga veids kļūst aizvien populārāks.

Deguna pīrsings

Deguna caurduršana ir viens no sāpīgākajiem pīrsinga veidiem, jo deguna āda ir ļoti bieza. Tāpēc ir svarīgi to izdarīt pareizi un vēlāk rūpēties par tā ātru sadzīšanu. Šajā laikā nav vēlams lietot sudraba rotājumus, jo tie oksidējas, kas savukārt var izraisīt iekaisumus, alerģijas un uztūkumu. Šis pīrsinga veids radies Tuvo Austrumu reģionā apmēram pirms 4000 gadiem. Tālāk tas izplatījies Indijā apmēram 16. gadsimtā, tur to pielietoja dižciltīgo kastu pārstāvji. Pēc rotaslietu veida varēja noteikt valkātāju kastu un sabiedrisko stāvokli. Tas bija gluži kā tituls vai identitātes karte. Rietumos šo pīrsinga veidu pieņēma hipiju kultūra, kas ietekmējās no Indijas kultūras, 60. un 70. gadu ceļojumos. To nedaudz izmantoja arī panki un citas jauniešu kultūras, 80. un 90. gados, lai protestētu pret sabiedrībā pastāvošo konservatīvismu.

Deguna pīrsings.

Lūpas pīrsings

Mute un lūpas ir jūtīgas ķermeņa daļas un darbojas kā afrodiziaks (dzimumtieksmi uzbudinošs), tāpēc ir tikai dabiski, ka vienīgi augstāko kastu locekļi, acteku un maiju kultūrās, varēja rotāt lūpas ar tīra zelta rotām. Arī Aļaskā līdz pat 19. gadsimta beigām stāvokli sabiedrībā noteica lūpu pīrsings. Tur gan vīrieši, gan sievietes lūpās nēsāja ziloņkaula rotājumus, kurus dēvēja par labretiem. Vīriešiem bija atļauts nēsāt vienu labretu lūpas vidū vai divus — katrā lūpas pusē. Sievietēm savukārt bija atļauts nēsāt vienu labretu lūpas vidū. Šobrīd lūpu pīrsings ir kļuvis populārs, biežāk tiek caurdurta apakšlūpa, taču arī augšlūpas pīrsings neatpaliek. Caurdurtās lūpas sadzīst 6—8 nedēļās. Dzīstot reti veidojas iekaisumi, jo mutes mikroflora iznīcina nevēlamos mikrobus.

Mēles pīrsings

Acteku un maiju senajos tempļos šamaņi un priesteri caurdūra mēles, tā bija rituāla daļa, lai nonāktu kontaktā ar dieviem. Šobrīd mēles pīrsings aizvien ir populārs gan vīriešiem, gan sievietēm, jo tas šķiet seksuāli rosinoši un uzbudinoši. Mēles caurduršana nav sāpīga, jo mēle ir muskulis un adata tai cauri izslīd ļoti viegli. Visbiežāk pēc caurduršanas mēle piepampst un kļūst jūtīga. Pēc desmit dienām uztūkums mazinās.

Uzacs pīrsings.

Uzacs pīrsings

Rotājums uzacī var būt jebkurā vietā — no uzacs vidus līdz pat tās ārējai malai. Uzacs nekādā gadījumā nedrīkst būt caurdurta vienā virzienā uz acs iekšpusi, jo tur atrodas nervi, kurus pārdurot pastāv risks iegūt traumu. Uzacs caurduršana ir sāpīga, jo āda ir plāna, turklāt zem tās atrodas matiņu saknītes. Caurdurtā vieta dzīst piecas līdz sešas nedēļas, dažkārt pat ilgāk.

Pīrsinga ietekme uz cilvēka organismu

Alerģiskas reakcijas

Par alerģiju tiek saukta tāda organisma reakcija, kas raksturojas ar paaugstinātu jutību pret dažādiem kairinātājiem. Runa ir par dažādām vielām, kurām ir sveša ģenētiska un ķīmiska struktūra. Iespējama organisma individuāla reakcija, kad pīrsinga veikšanas vietā veidojas rupji rētaudi. Ādas reakcijas ir arī atkarīgas no izmantojamā auskara metāla. Niķeļa auskari bieži rada alerģiskas reakcijas. Pīrsinga rotas, kas izgatavotas no lēta metāla ir bīstamas. Indīgās niķeļa, kobalta un svina daļiņas nonāk asinsritē un izraisa smagas alerģijas. Izskaidrojums alerģiskām reakcijām ir vienkāršs — lielākā daļa rotu tiek izgatavotas no metālu sakausējumiem. Sekas — sākotnēji ap dūruma vietu veidojas apsārtums un pampums, ir nieze un dedzināšanas sajūta. Nopietnākos gadījumos apsārtums un uztūkums novērojams uz visa ķermeņa. Iespējams arī citi klasiski alerģijas simptomi — ādas pārmaiņas, tūska, elpošanas traucējumi. Bieži vien neprofesionālā caurduršanas rezultātā tiek skarts nervs, un līdz ar to rodas arī iekaisumi un alerģijas.

Dažādu metālu ietekme

No titāna izgatavoti pīrsingi

Materiāli, no kā ražo pīrsinga auskarus, šobrīd ir ļoti daudz un dažādi. Veicot pīrsingu, nevajadzētu izmantot sudraba auskarus, jo tie laika gaitā saskarē ar cilvēka izdalītajiem sviedriem un citām vielām apsūbē un kļūst tumši. Nevajadzētu izmantot arī zeltu vai varu. Pret šiem metāliem cilvēkiem var rasties arī alerģija, brūce nedzīst un var sākt pūžņot. Visieteicamākais un populārākais materiāls, no kā izgatavo pīrsinga auskarus, ir ķirurģiskais tērauds. No šī materiāla izgatavo arī ķirurģijai nepieciešamos instrumentus. Tie neizraisa alerģiju. Pīrsingus izgatavo arī no titāna, bet šis materiāls ir salīdzinoši dārgs.

Pīrsingā izmantojamo materiālu iedarbība uz cilvēku:

• Zelts, ievietots caurdurtā akupunktūras punktā, stimulē attiecīgo orgānu funkcionālo aktivitāti.
• Sudrabs, tieši pretēji — nomāc orgānu darbību.^{[nepieciešama atsauce]}
• Varš, bronza un misiņš arī darbojas nomācoši, bet ir nekaitīgāki par sudrabu.
• Titāns, volframs, molibdēns, nihroms jeb nerūsošais tērauds, ko tautā vēl dēvē par ķirurģisko tēraudu, pieder pie metāliem ar neitrālu bioelektrisko potenciālu. Ievietoti caurdurtajā vietā, tie ir organismam labvēlīgāki.

Infekcijas un traumas

Lai gan pīrsinga salonos gandrīz visur strādā ar steriliem instrumentiem, bet cilvēka anatomijas zināšanas ne vienmēr ir labas. Neizdevušies pīrsingi acu tuvumā bieži izraisa plakstiņa ievainojumus, bojātas nervu šķiedras, pat muskuļu pārrāvumus. Visbiežākās komplikācijas ir infekcijas. Vairumam jauniešu šķiet normāli, ka pīrsingu var iegūt jebkurā netīrā pagrabstāva kambarī pie pīrsinga ne profesionāļiem. Taču higiēnas apstākļi tādās vietās ir katastrofāli un bakteriāla infekcija nenovēršama. Nekādā gadījumā pīrsingu nedrīkst durt pašrocīgi, jo tas draud ar nopietnām veselības komplikācijām. Vispareizāk un drošāk, ja pīrsingu veic ārsts vai izglītots un sertificēts pīrsinga speciālists. Kontaktlēcu nēsātāji pieder pie īpašas riska grupas. Mikrobi un metāla daļiņas ar asinsrites un limfas plūsmu nokļūst acīs, kur kontaktlēcas uzsūc šos svešķermeņus. Sekas var būt smags saistaudu un radzenes iekaisums. Nereti ķirurgi konstatē traumas, kuru iemesls ir aizķēries riņķis, kas tiek izrauts no miesas kopā ar ādas gabalu. Ja caurduršanu veic, nedezinficējot ādu, rotu un arī adatu, bieži vien pēc procedūras var rasties komplikācijas, kurām bīstamākās ir inficēšanās ar HIV vai B un C hepatītu. Balstoties uz statistiskiem datiem, ko apkopojuši britu zinātnieki, tieši pīrsings ir iemesls 10% vīrusa hepatīta gadījumu. Dažkārt ķermenis pats pretojas arī tad, ja pat caurduršana veikta profesionāli. Piemēram, ausu caurumos mēdz veidoties skrimšļa iekaisumi vai sastrutojumi, kas ir ļoti sāpīgi, ilgstoši struto un neļauj brūcei sadzīt. Šādu likstu var novērst tikai ķirurģiski.

Stomatologi ļoti kritizē mutes pīrsingus, to skaitā lūpu, vaigu un sevišķi mēles. Pīrsings mēlē var būt pat ļoti bīstams. Tāpēc, ka pīrsings būtībā ir atvērta brūce, kas pakļauta baktēriju iekļūšanai asinīs. Baktērijas var izraisīt Ludviga angīnu, kura dažkārt ir pat nāvējoša. Ludviga angīnu raksturo pietūcis kakls un mute. Cilvēki ar sirds defektiem ir sevišķi uzņēmīgi pret šo angīnu. Mutes pīrsingu tuvumā ieplaisā atrodošo zobu emaljas. Var sastrutot mēle, tajā veidoties augonis, var rasties zobu smaganu bojājumi un izveidoties pastiprināta siekalošanās. Tiek arī traucēta ēdiena sakošana un rīšana. Pīrsingu dēļ uz zobiem arī var sakrāties aplikums, veidojoties zobu kariesam. Personām, kam ir mutes dobuma caurdures, var izveidoties izrunas un dikcijas traucējumi. Ir iespējami elpas traucējumi un aizrīšanās. Ir arī medicīniskajā literatūrā aprakstīti apsaldējumi, kas radušies caurdurēs iestiprināto un ievērto metālisko rotājumu dēļ.

Krūšu galu caurduršana meitenēm, lai tajās ievērtu rotājumus, var vēlāk, kļūstot māmiņai, izraisīt bērna zīdīšanas traucējumus, jo var tikt bojāti piena vadi. Iespējams laika gaitā ap pīrsingu veidosies rētu saaugumi, kas bojās visu pīrsinga estētiku.

Auss pīrsings var mainīt gliemežnīcas formu, savukārt intīmo ķermeņa daļu caurduršana var sagādāt nopietnas traumas intīmajā dzīvē.

Pīrsings un akupunktūra

Akupunktūra ir Ķīnas tautas medicīnas metode, kuras pamatā ir noteiktu aktīvo punktu un refleksogēno zonu kairināšana ar tam piemērotām, speciālām adatām. Akupunktūrā viss organisms tiek skatīts kopumā, kā viens vesels. Katrā ķermeņa vietā, kur mūsdienās tiek veikts pīrsings, atrodas dzīvībai ļoti svarīgi punkti. Caurdurot kādu no tiem, organisma dabiskais līdzsvars tiek izjaukts un ar laiku var rasties veselības problēmas. Taču, ja precīzi noteikts attiecīgais punkts, var veikt ārstnieciskas manipulācijas. Auss gliemežnīcas ārējā mala ir cieši saistīta ar plecu, elkoņu, plaukstu locītavu un plaukstas pamatni. Ausī atrodas arī tā sauktie atkarības punkti, kas noteic vēlmi pēc alkoholiskajiem dzērieniem, cigaretēm un narkotiskajām vielām. Auss ļipiņā un vietā, kas to savieno ar auss gliemežnīcu, ir punkti, kuri saistīti ar maņu orgāniem un mutes dobumu — augšžokli, apakšžokli, mandelēm, mēli un zobiem. Visneitrālākais ir krustpunkts auss ļipiņā, ja to precīzi sadala uz pusēm vertikāli un horizontāli. Nedaudz pa labi ir redzes punkti, bet pa kreisi — alerģijas punkts. Uzacī atrodas redzes, asinsrites, koncentrēšanās un kuņģa darbības punkti, kā arī skaistumkopšanas punkts, kas atbild par grumbiņām, sejas krāsu un tās tonusu. Negatīvas sekas var rasties, traumējot uzacu ārējo kaktiņu punktu, kas atbild par iekšējo orgānu darbību. Virs augšlūpas izvietojušies punkti, kas attiecas uz garšas un nervu sistēmu. Gan augšlūpā, gan apakšlūpā ir kuņģa akupunktūras kanāli. Mēles pašā centrā atrodas sirds punkts, tā caurduršana var izraisīt sirds slimības. Mēles galiņā ir plaušu akupunktūras, sānu virsmā — aizkuņģa dziedzera kanāls. Mēlē beidzas visu dzīvībai svarīgo iekšējo orgānu atzarojumi. Pīrsings mēlē var izraisīt tās paralīzi, nejutību. Deguna ārējā malā ir resnās zarnas akupunktūras kanāls. Svarīgākie punkti atrodas tuvāk deguna galam. Caurdurt nāšu starpsieniņu ir riskanti, jo tur atrodas reanimācijas punkti. Arī nabā ir ļoti daudz svarīgu punktu. Pārdurot kādu no tiem, var sākties ginekoloģiskas problēmas, piemēram, neregulāras mēnešreizes. Nabas rajonā ir tievās zarnas akupunktūras kanāli. Krūts galiņi ir erogēnā zona. Tur ielikta rota samazina seksualitāti. Ja ilgstoši to nēsā, šī vieta var kļūt neaktīva. Puišiem un meitenēm punktu izvietojums ir vienāds, tomēr sievietēm aktīvāka gan ir kreisā puse, vīriešiem — labā. Tāpēc meitenēm pīrsingu būtu labāk veikt labajā, bet puišiem — kreisajā (neaktīvajā) pusē, lai neizjauktu savu enerģiju. No kļūmēm var izvairīties, apzinoties iespējamo risku un konsultējoties pie speciālista. Ir izveidojusies pretrunīga situācija. Jo pīrsingu meistari apgalvo, ka pīrsingu var durt gandrīz jebkurā vietā, un tas netraucē un neiespaido veselību. Taču ārsti apgalvo pretējo un saka, ka tie tieši šos punktus ietekmē, un var pat beigties letāli.