Acteki

Acteki (navatlu: mēxihcah) bija vairāku indiāņu etnisko grupu apvienojums, kuru kultūra uzplauka Vidusamerikā, mūsdienu Meksikas centrālajā daļā, no aptuveni 1300. gada līdz 1521. gadam. Viņi izveidoja vienu no varenākajām civilizācijām pirmskolumba Amerikā — Acteku impēriju —, kas politiski un militāri dominēja reģionā vairāk nekā divus gadsimtus. Acteku galvaspilsēta Tenočtitlana, kas atradās uz Tekskoko ezera salas pašreizējās Mehiko teritorijā, bija viena no lielākajām un vismodernākajām sava laika pilsētām pasaulē.

Acteku impērija Montesumas II valdīšanas laikā 1519. gadā

Acteku kultūra bija bagāta ar sarežģītu mitoloģiju, attīstītu mākslu, arhitektūru un zinātnes sasniegumiem, kas liecina par augstu civilizācijas attīstības līmeni. Viņi runāja navatlu valodā, kas līdz pat mūsdienām ir saglabājusies kā viena no Meksikas vietējām valodām. 1521. gadā Acteku impēriju iekaroja spāņu konkistadori, kā rezultātā šī civilizācija zaudēja savu neatkarību, un tās iedzīvotāji tika asimilēti. Lai gan acteku civilizācija kā politisks spēks izzuda, tās kultūras mantojums joprojām atstāj dziļas pēdas mūsdienu Meksikas sabiedrībā, un tās nozīme ir būtiska gan Latīņamerikas, gan pasaules vēsturē.

Civilizācijas izcelsme un vēsture

Meksikas ģerbonis, kurā uz kaktusa attēlots ērglis ar čūsku. Acteku dievs Huitcilopočtli viņiem pavēlēja apmesties uz dzīvi vietā, kur novērotu šādu situāciju

Acteki sākotnēji bija viena no daudzām klejotāju ciltīm, kas dzīvoja Ziemeļamerikas dienvidu daļā. Saskaņā ar viņu pašu leģendām, acteki nāca no mītiskas vietas, ko sauca par Actlānu — tālu ziemeļos esošu zemi. Apmēram 12. gadsimta beigās acteki sāka ilgu migrāciju uz dienvidiem, meklējot jaunu zemi, kur apmesties. Šo migrāciju vadīja viņu dievs Huitcilopočtli, kurš viņiem pavēlēja meklēt vietu, kur uz kaktusa būtu redzams ērglis, kas tur čūsku. Šī zīme simbolizēja viņu likteni un vietu, kur viņiem vajadzētu dibināt savu pilsētu.

Acteki 14. gadsimta sākumā nonāca Mehiko ielejā. Šī auglīgā un stratēģiski izdevīgā teritorija bija mājvieta vairākām citām spēcīgām ciltīm un pilsētām, piemēram, tepanekiem un toltekiem. Sākotnēji actekus uzskatīja par nepiederošiem un viņiem piešķīra vismazāk vēlamo zemi — nelielu purvainu salu Tekskoko ezerā —, toties viņi ātri pielāgojās un sāka veidot savu galvaspilsētu, ko vēlāk nosauca par Tenočtitlanu. 1325. gadā dibinātā Tenočtitlana drīz vien kļuva par ievērojamu pilsētu, pateicoties tās iedzīvotāju inovatīvajai lauksaimniecības praksei, tostarp slavenajām činampām jeb “peldošajiem dārziem”, kas ļāva efektīvi izmantot ezera resursus pārtikas ražošanai.

Kad acteki 14. gadsimtā izveidoja savu galvaspilsētu Tenočtitlanu, viņi sāka pakāpeniski paplašināt savu ietekmi un spēku Mehiko ielejā. Sākumā viņi darbojās kā algotņi citu spēcīgāku cilšu labā, taču ar laiku viņi kļuva par pašpietiekamu un ambiciozu politisko spēku. 15. gadsimtā, veidojot alianses un pakļaujot citas tuvumā esošās ciltis, acteki uzsāka savu ekspansiju. Īpaši nozīmīga bija viņu alianse ar Teksoko un Tlakopanas pilsētvalstīm, izveidojot Trīspusējo aliansi. Šī alianse nodrošināja militāro un ekonomisko atbalstu, kas ļāva actekiem strauji paplašināt savas teritorijas.

Acteku karaspēks bija labi organizēts un disciplinēts, un tas ātri ieguva slavu ar savu nežēlību un militāro varēšanu. Viņi uzbruka kaimiņu pilsētvalstīm, pakļāva tās un iekasēja nodevas, tādējādi papildinot savu bagātību. Tenočtitlana kļuva par reģiona galveno varas centru, un tās ietekme sniedzās tālu aiz Mehiko ielejas robežām, aptverot lielu daļu Centrālamerikas. 16. gadsimta sākumā Acteku impērija bija sasniegusi savu augstāko punktu, kļūstot par vienu no varenākajām un ietekmīgākajām valstīm Amerikā.

Tomēr impērijas straujā paplašināšanās un pastāvīgā nodevu prasīšana radīja spriedzi un neapmierinātību pakļautajās tautās, kas vēlāk kļuva par izšķirošo faktoru impērijas sabrukumā pēc spāņu konkistadoru ierašanās. Actekiem karadarbība nebija tikai militāra ekspansija, bet arī reliģisks process, jo sagūstītie ienaidnieki bieži tika upurēti dieviem, īpaši Huitcilopočtli. Tas vēl vairāk saasināja attiecības ar pakļautajām tautām, kas, meklējot veidus, kā atbrīvoties no acteku varas, bija gatavas sadarboties ar spāņiem.

Sabiedrība

Sākotnēji actekiem nebija viens valdnieks, valstī notiekošo noteica cilts padome, ko veidoja pa vienam pārstāvim no 20 klaniem. Pēc tam vara nonāca viena valdnieka rokās un kļuva mantojama. Valdnieks pārvaldīja valsti, izdeva likumus un iecēla amatos priesterus.

Acteki bija kareivīgi, viņi regulāri uzbruka kaimiņu ciltīm. Uzbrukumos viņi ņēma gūstekņus. Tie, kuri prata kādu amatu, kļuva par vergiem, bet pārējie tika upurēti acteku dieviem. Par vergiem kļuva arī pašu cilts pārstāvji — zagļi un nodevēji.

Reliģija

Viena no acteku piramīdām

Dieviem bija liela nozīme acteku dzīvē. Galvenie dievi bija Kecalkoatls (saules dievs) un Uicilopočtli (kara dievs). Acteki uzskatīja, ka pasaulei pienāks gals, ja viņi neziedos cilvēkus saules dievam. Viņi būvēja piramīdas un tempļus, kuros ziedoja gūstekņus.

Saimniecība

Acteki bija zemkopji. Tā kā viņu sākotnējā apmešanās vietā (Tenočtitlanā) trūka zemes, viņi veidoja mākslīgas peldošas salas uz plostiem (činampas), kuras bija noklātas ar dūņām un ūdenszālēm. Tās bija auglīgas. Vairāk zemju viņi ieguva iekarojumos, bet šajās zemes viņi nenodarbojas ar zemkopību. No iekarotajām zemēm viņi iekasēja nodevas.

Darbarīki, ar kuriem apstrādāja augsni, bija ļoti primitīvi. Acteki nemācēja apstrādāt dzelzi vai iegūt bronzu. Viņu darbarīki labākajā gadījumā bija veidoti no ļoti slikti apstrādāta vara. Tika izmantoti darbarīki arī no akmens un koka. Ļoti izplatīts kultūraugs bija kukurūza. Gaļa lielākoties tika iegūta medībās, mājdzīvnieku viņiem nebija.

Acteki no zelta, tirkīza, pērlēm, gliemežvākiem un spalvām izgatavoja skaistus juvelierizstrādājumus. Viņi izmantoja arī citus dārgakmeņus, piemēram, obsidiānu un nefrītu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: acteki.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)