Acteki (navatlu: mēxihcah) bija vairāku indiāņu etnisko grupu apvienojums, kuru kultūra uzplauka Vidusamerikā (mūsdienu Meksikas centrālajā daļā) laika posmā no aptuveni 1300. gada līdz 1521. gadam. Mūsdienās acteku vairs nav — tie ir asimilējušies un sajaukušies ar citiem Meksikas iedzīvotājiem. Acteki bija izveidojuši vienu no varenākajām valstīm AmerikāActeku impēriju, kuru 1521. gadā pakļāva spāņi. Šī valsts politiski un militāri dominēja mūsdienu Meksikas teritorijā mazliet vairāk par diviem gadsimtiem. Actekiem bija bagāta kultūra un mitoloģija. Viņu galvaspilsēta Tenočtitlana atradās uz Tekskoko ezera salas, pašreizējās Meksikas galvaspilsētas Mehiko teritorijā. Acteku impēriju sagrāva spāņu konkistadori. Acteki runāja navatlu valodā.

Acteku impērija Montesumas II valdīšanas laikā 1519. gadā

Sabiedrība labot šo sadaļu

Sākotnēji actekiem nebija viens valdnieks, valstī notiekošo noteica cilts padome, ko veidoja pa vienam pārstāvim no 20 klaniem. Agri vien vara nonāca viena valdnieka rokās. Šī vara kļuva mantojama. Valdnieks pārvaldīja valsti, izdeva likumus un iecēla amatos priesterus.

Acteki bija kareivīgi, viņi regulāri uzbruka kaimiņu ciltīm. Uzbrukumos viņi ņēma gūstekņus. Tie, kuri prata kādu amatu, kļuva par vergiem, bet pārējie tika upurēti acteku dieviem. Par vergiem kļuva arī pašu cilts pārstāvji — zagļi un nodevēji.

Reliģija labot šo sadaļu

 
Viena no acteku piramīdām

Dieviem bija liela nozīme. Galvenie dievi bija Kecalkoatls (saules dievs) un Uicilopočtli (kara dievs). Acteki uzskatīja, ka pasaulei pienāks gals, ja viņi neziedos cilvēkus saules dievam. Viņi būvēja piramīdas un tempļus, kuros ziedoja gūstekņus.

Saimniecība labot šo sadaļu

Acteki bija zemkopji. Tā kā actekiem to sākotnējā apmešanās vietā (Tenočtitlanā) trūka zemes, viņi veidoja mākslīgas peldošas salas uz plostiem (činampas), kuras bija noklātas ar dūņām un ūdenszālēm. Tās bija auglīgas. Vairāk zemju viņi ieguva iekarojumos, bet šajās zemes viņi nenodarbojas ar zemkopību. No iekarotajām zemēm viņi iekasēja nodevas.

Darbarīki, ar kuriem apstrādāja augsni, bija ļoti primitīvi. Acteki nemācēja apstrādāt dzelzi vai iegūt bronzu. Viņu darbarīki labākajā gadījumā bija veidoti no ļoti slikti apstrādāta vara. Tika izmantoti darbarīki arī no akmens un koka. Ļoti izplatīts kultūraugs bija kukurūza. Gaļa lielākoties tika iegūta medībās, mājdzīvnieku viņiem nebija.

Acteki no zelta, tirkīza, pērlēm, gliemežvākiem un spalvām izgatavoja skaistus juvelierizstrādājumus. Viņi izmantoja arī citus dārgakmeņus, piemēram, obsidiānu un nefrītu.

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu