Ziloņkauls

Ziloņkauls ir smags, ciets materiāls, kas veidots no dzīvnieku zobiem vai ilkņiem. Tas satur kauliem līdzīgus audus — dentīnu. Ziloņkaulu izmanto kopš senatnes gan grebumos, veidojot greznumpriekšmetus, gan citur sadzīvē, piemēram, mākslīgajos zobos, vēdekļos vai pat domino kauliņos. Visnozīmīgākais ziloņkaula avots ir ziloņi, tomēr ne vienmēr ziloņkauls tiek iegūts no ziloņiem. To var iegūt arī no tādiem dzīvniekiem kā nīlzirgiem, valzirgiem, cūkām, mamutiem, kašalotiem un narvaļiem.

No 11. gadsimta saglabājies ziloņa ilknis

Ziloņkaula tirdzniecība mūsdienās ir pretrunīgi vērtēta prakse ziloņu populācijas samazinājuma dēļ. Sākotnēji 1970. gados apdraudēta kļuva Indijas ziloņa suga, kas 1975. gadā tika iekļauta konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) 1. sarakstā, bet 1990. gadā tajā iekļāva arī Āfrikas ziloni.