Paralīze
Paralīze (grieķu: παράλυσις — 'atslābums') ir pilnīgs vai daļējs maņas, jutības vai kustību zudums, kas radies no inervācijas traucējuma.[1]
IedalījumsLabot
- amiotrofiskā paralīze - saistīta ar muskuļu atrofiju;
- centrālā paralīze - izraisa galvas vai 'muguras smadzeņu bojājums;
- cerebrālā paralīze - izraisa galvas smadzeņu bojājums;
- kompresijas paralīze - rodas no spiediena uz nervu;
- histēriskā paralīze - pārejošs muskuļu vājums vai paralīze bez refleksu zuduma, nervu bojājuma;
- vietējā paralīze - viena muskuļa vai muskuļu grupas paralīze;
- multiplā paralīze - skar vairākus locekļus vai ķermeņa apvidus;
- miopātiskā paralīze - izraisa muskuļu slimības;
- neiropātiskā paralīze - izraisa nervu slimības;
- perifēriskā paralīze - pēc perifērisko nervu bojājuma;
- segmentārā paralīze - skar vienu muguras smadzeņu segmentu;
- spinālā paralīze - izraisa muguras smadzeņu bojājums;
- spinomuskulārā paralīze - izraisa muguras smadzeņu pelēkās vielas slimība;
- vazomotoriskā paralīze - ar asinsvadu atoniju un paplašināšanos;
- vestibulārā paralīze - pārejoši vestibulārā aparāta funkciju traucējumi, dažreiz streptomicīna terapijas sekas; pazīmes: reibonis, trokšņi ausīs, galvassāpes, slikta dūša, vemšana, līdzsvara traucējumi;
- reflektoriskā paralīze - pēc perifēriska kairinājuma, piemēram, elpošanas centra paralīze pēc pleiras kairinājuma u.c. paralīzes formas.[1]
AtsaucesLabot
Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |