Paralīze

Paralīze (grieķu: παράλυσις — 'atslābums') ir pilnīgs vai daļējs maņas, jutības vai kustību zudums, kas radies no inervācijas traucējuma.

Iedalījums

• amiotrofiskā paralīze - saistīta ar muskuļu atrofiju;
• centrālā paralīze - izraisa galvas vai 'muguras smadzeņu bojājums;
• cerebrālā paralīze - izraisa galvas smadzeņu bojājums;
• kompresijas paralīze - rodas no spiediena uz nervu;
• histēriskā paralīze - pārejošs muskuļu vājums vai paralīze bez refleksu zuduma, nervu bojājuma;
• vietējā paralīze - viena muskuļa vai muskuļu grupas paralīze;
• multiplā paralīze - skar vairākus locekļus vai ķermeņa apvidus;
• miopātiskā paralīze - izraisa muskuļu slimības;
• neiropātiskā paralīze - izraisa nervu slimības;
• perifēriskā paralīze - pēc perifērisko nervu bojājuma;
• segmentārā paralīze - skar vienu muguras smadzeņu segmentu;
• spinālā paralīze - izraisa muguras smadzeņu bojājums;
• spinomuskulārā paralīze - izraisa muguras smadzeņu pelēkās vielas slimība;
• vazomotoriskā paralīze - ar asinsvadu atoniju un paplašināšanos;
• vestibulārā paralīze - pārejoši vestibulārā aparāta funkciju traucējumi, dažreiz streptomicīna terapijas sekas; pazīmes: reibonis, trokšņi ausīs, galvassāpes, slikta dūša, vemšana, līdzsvara traucējumi;
• reflektoriskā paralīze - pēc perifēriska kairinājuma, piemēram, elpošanas centra paralīze pēc pleiras kairinājuma u.c. paralīzes formas.