Tehnoloģija

Ar tehnoloģiju plašā nozīmē saprot materiālas lietas — darbarīkus, mašīnas, iekārtas, aparātus, dažādas konstrukcijas —, kā arī to lietošanas iemaņas, paņēmienus un metodes sadzīves, saimniecisku, militāru vai citu mērķu sasniegšanai. Ar jēdzienu tehnoloģija var apzīmēt vienkāršus priekšmetus, piemēram, koka ritenis, svira, āmurs kontekstā ar to izmantošanas paņēmieniem. Tehnoloģija var ietvert arī ļoti sarežģītas mūsdienu tehniskas sistēmas. Piemēram, informācijas tehnoloģiju komponentes parasti ir datori, telesakaru iekārtas, datu pārraides kanāli, utt.

Koka ritenis tika izgudrots ap 4000. gadu p. m. ē.

Tehnoloģija kā civilizācijas vai valsts attīstības līmeņa rādītājs

Vikipēdija Vispasaules tīmeklī

Tehnoloģija, kuru lieto kāda civilizācija vai valsts, ir arī viens no tās attīstības vispārīgajiem rādītājiem. Piemēram, cilvēce agrīnā savā attīstības stadijā izmantoja pārsvarā vienkāršus akmens darbarīkus jeb akmens tehnoloģiju. Līdz ar to šis civilizācijas attīstības līmenis tiek apzīmēts kā Akmens laikmets. Šajā laikmetā cilvēki vēl nepazina rakstību, vāji bija attīstīta valoda, mākslu raksturoja vienkāršas rotaslietas un zīmējumi uz alu sienām.

Bronzas un vēl jo vairāk Dzelzs laikmeti raksturojas ar tehnoloģiskiem sasniegumiem arvien pieaugošā skaitā. Tie kļūst arī arvien sarežģītāki. Tie izraisa apvērsumus un revolūcijas cilvēku dzīves veidā, saimniecībā, sociālajā jomā un kultūrā. Piemēram, trīslemešu arkla līdz ar tā aprīkojuma izgudrošanu un pilnveidošanu, kā arī zirga kā vilcējspēka izmantošanu būtiski uzlaboja zemes apstrādes tehnoloģiju Eiropā 12.–13. gadsimtā, palielināja darba ražīgumu lauksaimniecībā un bija viens no galvenajiem faktoriem, kas radikāli izmainīja Eiropas iedzīvotāju dzīves līmeni agrīno viduslaiku beigās, ievadot Eiropas civilizāciju vidējos viduslaikos.

Tehnoloģiju ietekme uz saimniecības nozarēm

Pēdējo gadu desmitu pētījumi devuši pamatu agrāko zinātnes atziņu par tehnoloģiju lomu cilvēces attīstībā pārvērtēšanai un precizēšanai. Tā, piemēram, agrāk tika uzskatīts, ka šajā attīstības procesā izšķirošās bijušas tehnoloģiskās izmaiņas, kas saistītas galvenokārt ar darbarīkiem, ar ražošanu. Piemēram, Neolīta revolūcija tika saistīta lielā mērā ar bronzas metalurģijas attīstību. Patiesībā jaunas tehnikas un tehnoloģijas izmantošana ne vienmēr tika uzsākta ražošanā. Piemēram, arheoloģiskie atradumi liecina, ka bronzas izmantošana aizsākusies dienvidrietumu Āzijā, izgatavojot no tā kulta priekšmetus un izrotājumus. Tikai vēlāk to sāka lietot arī darbarīku izgatavošanai.

Tehnoloģiskajiem jaunievedumiem bija sava revolucionārā loma ne tikai ražošanā. Piemēram, riteņa izgudrošana Senajā Divupē un buras izmantošana kuģiem Senajā Ēģiptē radīja apvērsumu nevis ražošanā, bet gan transportā, kas, protams, pastarpināti veicināja arī ražošanas attīstību.