Materiāls

viela, priekšmets, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā

Materiāls (latīņu: materialis — 'vielisks') ir viela vai vielu maisījums, no kā kaut kas tiek izgatavots vai kas nepieciešams kaut kādām izgatavošanas darbībām. Pēdējā gadījumā precizē, ka tas ir palīgmateriāls vai izejmateriāls. Ēdiens, degviela un medikamenti nav materiāli, jo lietošanas laikā tie iesaistās ķīmiskās reakcijās un pakāpeniski gandrīz pilnīgi izzūd, jeb pārveidojas citās vielās.[1] Materiāli var būt dabiskas vai sintētiskas (mākslīgas) izcelsmes; tie var būt homogēni vai arī kā heterogēnas kompozīcijas.

Materiālu īpašības

labot šo sadaļu

Lai raksturotu materiālu piemērotību dažādu izstrādājumu izgatavošanai un to pielietošanas efektivitāti, izmanto dažādus raksturotājus. Mašīnbūvē izmantojamo materiālus raksturošanai pielieto veselu virkni raksturlielumu.[2]

Materiālu salīdzināšanai un kvalitātes vērtēšanai galvenokārt izmanto šādas materiālu īpašības:

Atoma izmēri, kušanas un kristalizācijas temperatūra, blīvums u.c.

Atommasa, ķīmiskā aktivitāte, struktūra u.c.

Cietība, stiepes stiprība, relatīvais pagarinājums, stingrība, ilgizturība, šļūde u.c.

Tehnoloģiskās

labot šo sadaļu

Kaļamība, lejamība, metināmība, apstrādājamība griežot u.c.

Ekspluatācijas

labot šo sadaļu

Nodilumizturība, karstumizturība, korozijizturība u.c.

  1. Валентин Крапошин: наше время порождает новые материалы[novecojusi saite]
  2. Vērdiņš G., Dukulis I. Materiālu mācība: mācību līdzeklis. – Jelgava: LLU, 2008. – 240 lpp. ISBN 978-9984-784-74-8.

Ārējās saites

labot šo sadaļu