Hipokrats
Kosas Hipokrats (grieķu: Ἱπποκράτης ὁ Κῷος, Hippokrátēs ho Kṓos, dzimis ap 460. gadu p.m.ē., miris ap 370. gadu p.m.ē.), bija Perikla laikmeta sengrieķu ārsts un filozofs, viena no svarīgākajām personām medicīnas vēsturē. Hipokrats tiek saukts par “medicīnas tēvu”.[1] Par viņa dzīvi zināms maz. Ir grūti atšķirt faktus par Hipokrata dzīvi no vēlākajiem stāstiem un leģendām, kas radušies laika gaitā. Viņš dibināja Hipokrata ārstu skolu, viņa sekotājiem tiek piedēvēta Hipokrata zvēresta nodošanas tradīcijas ieviešana, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām.
| ||||||||||||||
Viņš pievērsās arī garīgu slimību ārstēšanai. Viņš esot ieviesis tādus terminus kā paranoja, mānija, melanholija, bet mūsdienās šo jēdzienu izpratne ir mainījusies salīdzinājumā ar Hipokrata piedāvātajiem skaidrojumiem. Uzskata, ka Hipokrats bija pirmais, kas visus cilvēkus dalīja grupās pēc temperamenta, tas ir, sangviniķos, flegmatiķos, holeriķos un melanholiķos.
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuVēsturnieki uzskata, ka Hipokrats dzimis ap 460. gadu p.m.ē. Kosas salā. Cita biogrāfiskā informācija, visticamāk, ir nepatiesa.[2] Hipokrata biogrāfiju pirmais uzrakstīja 2. gadsimtā dzīvojušais sengrieķu ārsts Efesas Sorans, un to uzskata arī par nozīmīgāko avotu, kur detalizēti aprakstīta Hipokrata personīgā dzīve.
Sorana rakstītajā biogrāfija ir teikts, ka Hipokrata tēvs bija ārsts Hēraklids, bet māte — Praksitela. Hipokrata dēli Tesali un Drakons, kā arī audžudēls Polibusbija viņa mācekļi. Galēna rakstītajos darbos ir teikts, ka arī Polibusbija Hipokrata dēls.[3][4]
Sorans apgalvoja, ka Hipokrats apguvis medicīnu no sava tēva un vectēva, kā arī studējis Dēmokrita un Gorgija darbus. Viņš strādāja Kosas asklēpiejā, kā arī mācījies pie trāķiešu ārsta Hērodika. Hipokrats medicīnu apguva visu mūžu, ceļojot gan pa Trāķiju, Tesāliju, gan pa Marmora jūras reģionu. Hipokrats, visticamāk, nomira ap 370. gadu p.m.ē. Larisā 83, 85 vai 90 gadu vecumā (dažos avotos tiek minēts, ka viņš nodzīvoja vairāk nekā 100 gadus).[4]
Hipokrata zvērests
labot šo sadaļuHipokrata zvērests ir svinīgos apstākļos izteikta ārsta apņemšanās savā darbā ievērot ētikas normas. Tradicionāli šo solījumu saista ar Hipokrata izveidoto ārstniecības skolu Senajā Grieķijā, kaut gan ir izteikts pieņēmums, ka šis zvērests ir senāks un tapis jau Pitagora (ap 580./572.—ap 500./490. gadu p.m.ē.) laikā.[5] Mūsdienās Hipokrata zvēresta teksts ir sastopams dažādās variācijās, un to nodod jaunie ārsti pēc universitātes beigšanas un ārsta diploma saņemšanas.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Hippocrates» (angļu). Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2020. gada 7. augustā.
- ↑ Sherwin B. Nuland. Doctors. Knopf, 1988. 4. lpp. ISBN 978-0-9539240-3-5.
- ↑ Francis Adams. The Genuine Works of Hippocrates. New York : William Wood and Company, 1891. 19. lpp. ISBN 978-1428629226.
- ↑ 4,0 4,1 Roberto Margotta. The Story of Medicine. New York : Golden Press, 1968. 66. lpp.
- ↑ Owsei Temkin. «On Second Thought». "On Second Thought" and Other Essays in the History of Medicine and Science. Johns Hopkins University, 2001-12-06. ISBN 978-0801867743.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hipokrats.- «Hippocrates» (angļu). Encyclopedia Britannica.
- «Гиппократ» (krievu). Большая российская энциклопедия. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 7. maijā. Skatīts: 2020. gada 7. augustā.
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |