Cetiņe

pilsēta Melnkalnē

Cetiņe (serbu: Cetinje, Цетиње) ir pilsēta Melnkalnes dienviddaļā, valsts vēsturiskā galvaspilsēta un valsts prezidenta rezidence.[1] Izvietojusies nelielā karsta līdzenumā Lovčena kalna pakājē 34 km no valsts administratīvās galvaspilsētas Podgoricas.

Cetiņe
ceremoniālā galvaspilsēta
Cetinje, Цетиње
Prezidenta pils ieeja Cetiņē
Prezidenta pils ieeja Cetiņē
Karogs: Cetiņe
Karogs
Ģerbonis: Cetiņe
Ģerbonis
Cetiņe (Melnkalne)
Cetiņe
Cetiņe
Koordinātas: 42°24′N 18°55′E / 42.400°N 18.917°E / 42.400; 18.917Koordinātas: 42°24′N 18°55′E / 42.400°N 18.917°E / 42.400; 18.917
Valsts Karogs: Melnkalne Melnkalne
Opština Galvenā pilsēta Cetiņe
Dibināta 1482. gadā
Platība
 • Kopējā 910 km2
Augstums 703 m
Iedzīvotāji (2011)
 • kopā 13 991
 • blīvums 15,5/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indeksi 81250
Tālruņu kods +382 41
Mājaslapa www.cetinje.me
Cetiņe Vikikrātuvē

Pilsēta dibināta 1482. gadā, kad Zetas kņazistes valdnieks Ivans Černojevičs pārcēla savu galvaspilsētu no nocietinātās Žabļakas pils Škodras ezera krastā tālāk iekšzemē; sākonēji 1457. gadā uz Obodu, bet vēlāk — uz vietu, kur tagad atrodas Cetiņe. Sākotnēji tika izbūvēta valdnieka pils, bet divus gadus vēlāk — Cetiņes klosteris, kas kļuva par Zetas mitropolīta rezidenci. Uz šejieni no Obodas tika pārcelta arī pirmā drukātava Balkānos. 1499. gadā Zetas kņaziste zaudēja neatkarību un tikai neliela tās daļa, kas dēvējās par Melnkalni, palika brīva. Pilsēta pamazām panīka, to vairākkārt postīja turki un venēcieši un tikai pēc Petroviču-Ņegošu dinastijas nākšanas pie varas tā atkal sāka attīstīties. 1878. gadā Berlīnes kongresā tika atzīta Melnkalnes neatkarība un Cetiņe kļuva par pilntiesīgu galvaspilsētu. Pēc 2. pasaules kara, 1946. gada 13. jūlijā Melnkalnes parlaments pieņēma lēmumu pārcelt galvaspilsētu uz Titogradu. Cetiņe atkal panīka, līdz 2006. gadā Melnkalne ieguva neatkarību un pilsētai konstitucionāli tika piešķirts vēsturiskās un otrās goda galvaspilsētas tituls (Prijestonica) un uz šejieni pārcēla prezidenta rezidenci un citas institūcijas.

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 139. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu