Madonas apriņķa muižu nosaukumi
Wikimedia projekta saraksts
Madonas apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Madonas apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.
Muižas pastāvēja līdz 1920. gada agrārajai reformai, kad tās tika likvidētas un bijušajiem īpašniekiem reizumis tika atstāti vienīgi muižu centri. 1925. gada administratīvo pārkārtojumu rezultātā daļu no Cēsu un Valkas apriņķiem iekļāva jaunizveidotajā Madonas apriņķī. Tādējādi pēc 1925. gada Madonas apriņķa robežās bija 2 lieli muižas centri Cesvainē un Jaungulbenē, kā arī 4 mazie muižas centri Lubānā, Mārcienā, Stāmerienā un Vestienā.[1]
Vietvārdu nosaukumos muižas vārds tika izskausts ar 1936. gada likumu par lauku nekustamo īpašumu pārdēvēšanu.
Bijušās muižas Madonas apriņķa teritorijā (1925)
labot šo sadaļu
|
|
|
Attēlu galerija
labot šo sadaļu-
Stāmerienas (Stomersee) muižas kungu māja (ap 1910)
-
Sāvienas muižas kungu māja (1866)
-
Jaunkalsnavas muižas kungu māja pirms 1905. gada
-
Odzienas muižas pils pirms 1905. gada
-
Vecgulbenes muižas Sarkanā vai Mazā pils (Das kleine Schloss) pēc 1905. gada
-
Vecgulbenes muižas (Alt-Schwanenburg) Baltā pils ap 1918. gadu
-
Dzelzavas muižas kungu māja mūsdienās
-
Jaungulbenes muižas kungu māja mūsdienās
-
Cesvaines muižas pils mūsdienās
-
Beļavas muižas kungu māja (2000)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XIV. sējuma 28051-28097 slejas. Rīga, 1936. gads
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Nr. 4981 Krapas muižas apbūve[novecojusi saite]