Pasaka ir izdomāts stāsts vai sacerējums prozā, kas stāsta par izdomātiem, neiespējamiem, neticamiem notikumiem un parādībām.[1] Pasakās galvenie tēli parasti ir raganas, burves, milži, runājoši dzīvnieki, troļļi, rūķi un citi, kuri reāli dabā nepastāv. Pasakās var darboties arī cilvēki, piemēram, prinči un princeses, ķēniņš, tēvs un trīs dēli un tā tālāk, bet darbība, ko viņi veic, nav ticama, dzīvē tas nav iespējams. Raksturīgākās pasaku iezīmes ir kāpinājums, hiperbola, personifikācija.

Gistava Dorē ilustrējums pasakai "Sarkangalvīte un vilks".

Literārās pasakas atšķiras no tautas pasakām. Literārās pasakas ir sacerējuši konkrēti rakstnieki. Viņi liek pasaku tēliem piedalīties cilvēku ikdienas dzīvē vai ikdienišķām lietām piešķir neparastumu.[1]

Pasakas ietilpst vēstītājas folkloras kategorijā. Pasakas parasti sīkāk dalās 3 kategorijās — brīnumu, sadzīves un par dzīvniekiem.[2]

  1. 1,0 1,1 M. Milzere, L. Silova, D. Štokmane, A. Vanaga, A. Vēvers, I. Vīduša. Literatūra 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2008. 25. lpp.
  2. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 7. septembrī. Skatīts: 2022. gada 8. septembrī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu