Kijiva

Kijiva
Kijiva;
	galvaspilsēta
Київ
	; Karogs
; Ģerbonis	; Logo
	Kijiva Kijiva
	Koordinātas: 50°27′00″N 30°31′24″E / 50.45000°N 30.52333°EKoordinātas: 50°27′00″N 30°31′24″E / 50.45000°N 30.52333°E
Valsts	Ukraina
Municipalitāte	Kijivas pilsētas municipalitāte
Rajoni	Saraksts
Administrācija
• Mērs	Vitālijs Kličko
Augstums	179 m
Iedzīvotāji (2022)
• kopā	2 952 301
• blīvums	3 299/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indekss	01xxx-04xxx
Tālruņu kods	+380 44
Auto reģistrācijas numurs	AA (pirms 2004. gada: КА,КВ,КЕ,КН,КІ,KT)
Sadraudzības pilsētas	Ankara, Atēnas, Belgrada, Brisele, Budapešta, Čikāga, Edinburga, Erevāna,Florence, Helsinki, Kioto, Kišiņeva, Krakova, Leipciga, Minhene, Odense, Parīze, Pereira, Pretorija, Rīga, Roma, Santjago, Sofija, Stokholma, Tallina, Tampere, Tbilisi, Toronto, Tulūza, Uhaņa, Varšava, Viļņa, Vīne
Mājaslapa	www.kmr.gov.ua
	Kijiva Vikikrātuvē

Kijiva^[2] (ukraiņu: Київ), vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes. Ukrainas galvaspilsēta un lielākā pilsēta, liels saimniecības un kultūras centrs.

Viens no vecākajiem Austrumeiropas un kristietības vēsturiskajiem centriem — Kijivas Svētās Sofijas katedrāle un Kijivas Pečeru klosteris — ir UNESCO Pasaules mantojuma objekti.

Vēsture

Viena no senākajām pilsētām Austrumeiropā, dibināta ap 5. gadsimtu kā tirdzniecības apmetne pie Dņepras. 7. un 8. gadsimtā Kijiva bija Hazārijas pakļautībā.

988. gadā Kijivas lielkņazs Svētais Volodimirs sāka Kijivas Krievzemes kristianizāciju. 1037. gadā sākās Sv. Sofijas katedrāles celtniecība. 1238. gadā Kijivu gandrīz pilnīgi nopostīja Mongoļu impērijas karaspēks, un sākās tās kā austrumslāvu civilizācijas centra noriets, kaut arī Kijiva saglabāja reliģiskā centra funkcijas.

No 1362. gada tā ietilpa Lietuvas dižkunigaitijā, vēlāk Polijas—Lietuvas kopvalstī, bet pēc Bohdana Hmeļnicka sacelšanās 1667. gadā iekļauta Krievijas caristē.

Jaunu uzplaukumu Kijiva piedzīvoja 19. gadsimta beigās, līdz ar rūpniecības attīstību Krievijas Impērijā. Pilsoņu kara laikā Kijiva bija Ukrainas Tautas Republikas galvaspilsēta. 1918. gada janvārī boļševiki īstenoja militāro operāciju, kuras mērķis bija ieņemt Kijivas pilsētu. Tā ilga no 1918. gada 23. janvāra (5. februāra) līdz 26. janvārim (8. februārim). Kad tika nodibināta Ukrainas PSR, pirmā tās galvaspilsēta bija Harkiva, bet 1934. gadā par galvaspilsētu kļuva Kijiva. Otrā pasaules kara laikā Kijiva tika nopostīta.

1960. gadā tika atklāts Kijivas metro pirmais posms, un Dņepras upes kreisajā krastā tika uzbūvēti jauni dzīvojamie rajoni. Tika atvērts Dramatiskais un komēdijas teātris un Jaunatnes teātris, Ukrainas PSR Tautas arhitektūras un sadzīves muzejs, Kijivas vēstures muzejs un Ukrainas vēstures muzejs Otrajā pasaules karā (līdz 2015. gadam tas tika dēvēts par Lielā Tēvijas kara vēstures muzeju). Tajā pašā laikā 20. gadsimta 60. gadu vidū atsākās ideoloģiskā diktatūra, un Kijiva kļuva par disidentu kustības centru. Represiju pārtraukšana un politieslodzīto atgriešanās Ukrainā sākās tikai perestroikas laikā pēc 1986. gada.

1991. gadā Kijiva kļuva par neatkarīgās Ukrainas galvaspilsētu. 2004. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanu laikā Kijivā norisinājās galvenie Oranžās revolūcijas, bet 2013.—2014. gadā Maidana revolūcijas notikumi.

Krievijas Federācijas militārā agresija, kas bija daļa no Krievijas iebrukuma Ukrainā, ilga pilsētas nomalē un pašā pilsētā (2022. gada kauja par Kijivu) no 2022. gada 24. februāra līdz 2. aprīlim. To pavadīja masveida raķešu, gaisa un artilērijas uzbrukumi un ilga 1 mēnesi, 1 nedēļu un 1 dienu, izraisot smagus kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci okupētajās teritorijās. Reaģējot uz Bučas slaktiņu, Dānija, Igaunija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Spānija, Rumānija, Spānija, Vācija un Zviedrija nolēma izraidīt no savām valstīm dažus Krievijas diplomātus, kam sekoja spēcīgs ekonomisko sankciju kopums. Pēc tam, kad traģēdija tika plaši atspoguļota starptautiskajos plašsaziņas līdzekļos, ASV Kongress pieņēma Ukrainas demokrātijas aizsardzības likumu.

Kijivā dzimušie

Darja Bilodida — džudiste
Nikolajs Berdjajevs — filozofs
Oļegs Blohins — futbolists
Mihails Bulgakovs — rakstnieks
Aleksandrs Bunge - botāniķis
Maija Derena — kinorežisore
Iļja Ērenburgs — rakstnieks un publicists
Reinholds Gliērs — komponists
Vladimirs Horovics — pianists
Milla Jovoviča — kinoaktrise
Efraims Kacirs — Izraēlas prezidents (1973—1978)
Valērijs Lobanovskis — futbola treneris
Kazimirs Maļevičs — gleznotājs
Golda Meira — politiķe
Jevgēņijs Primakovs — politiķis
Igors Sikorskis — helikopteru konstruktors
Ļevs Šestovs — filozofs

Galerija

Neatkarības laukums (Майдан Незалежності)
Zelta vārti
Kijivas Pečeru klosteris
Kijivas-Pečeru Lauras Marijas Debessbraukšanas katedrāle (Успенський собор Києво-Печерської лаври)
Svētā Sofija
Kijivas Universitāte

Klimats

Kijivas meteoroloģiskie dati
Mēnesis	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec	Gads
Augstākā temperatūra °C (°F)	11.1 (52)	17.3 (63.1)	22.4 (72.3)	30.2 (86.4)	33.6 (92.5)	35.0 (95)	39.4 (102.9)	39.3 (102.7)	33.8 (92.8)	27.9 (82.2)	23.2 (73.8)	14.7 (58.5)	39.4 (102.9)
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F)	−0.9 (30.4)	0.0 (32)	5.6 (42.1)	14.0 (57.2)	20.7 (69.3)	23.5 (74.3)	25.6 (78.1)	24.9 (76.8)	19.0 (66.2)	12.5 (54.5)	4.9 (40.8)	0.0 (32)	12.5 (54.5)
Dienas vidējā temperatūra °C (°F)	−3.5 (25.7)	−3 (27)	1.8 (35.2)	9.3 (48.7)	15.5 (59.9)	18.5 (65.3)	20.5 (68.9)	19.7 (67.5)	14.2 (57.6)	8.4 (47.1)	1.9 (35.4)	−2.3 (27.9)	8.4 (47.1)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F)	−5.8 (21.6)	−5.7 (21.7)	−1.4 (29.5)	5.1 (41.2)	10.8 (51.4)	14.2 (57.6)	16.1 (61)	15.2 (59.4)	10.2 (50.4)	4.9 (40.8)	0.0 (32)	−4.6 (23.7)	4.9 (40.8)
Zemākā temperatūra °C (°F)	−31.1 (−24)	−32.2 (−26)	−24.9 (−12.8)	−10.4 (13.3)	−2.4 (27.7)	2.4 (36.3)	5.8 (42.4)	3.3 (37.9)	−2.9 (26.8)	−17.8 (0)	−21.9 (−7.4)	−30.0 (−22)	−32.2 (−26)
Nokrišņu daudzums mm (collas)	36 (1.42)	39 (1.54)	36 (1.42)	46 (1.81)	57 (2.24)	82 (3.23)	72 (2.83)	61 (2.4)	58 (2.28)	40 (1.57)	48 (1.89)	44 (1.73)	619 (24.37)
Sniegputenis cm (collas)	9 (3.5)	11 (4.3)	7 (2.8)	0 (0)	0 (0)	0 (0)	0 (0)	0 (0)	0 (0)	0 (0)	2 (0.8)	5 (2)	34 (13.4)
Vidējais lietaino dienu skaits	8	7	9	13	14	15	14	11	14	12	12	9	138
Vidējais sniegaino dienu skaits	14	13	7	1	0	0	0	0	0	1	3	12	51
% gaisa mitrums	83	80	74	64	62	67	68	67	74	77	85	86	74
Vidējais saulaino stundu skaits	31.0	56.5	124.0	180.0	279.0	270.0	310.0	248.0	210.0	155.0	60.0	31.0	1 954,5

Atsauces

↑ «Чисельність наявного населення Українина 1 січня 2022». Q115154676. Q7603543.
↑ «Kijiva, Harkiva, Ļviva, Čornobiļa – turpmāk Ukrainas pilsētu nosaukumus latviskos tuvāk ukraiņu valodas izrunai». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2022. gada 9. marts. Skatīts: 2022. gada 9. martā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kijiva.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
Mājaslapa

Šis ar Ukrainu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-2a1f67814cc3d537a1a626e0058db0f0b440ee0d-1] «Чисельність наявного населення Українина 1 січня 2022». Q115154676. Q7603543.

[2] «Kijiva, Harkiva, Ļviva, Čornobiļa – turpmāk Ukrainas pilsētu nosaukumus latviskos tuvāk ukraiņu valodas izrunai». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2022. gada 9. marts. Skatīts: 2022. gada 9. martā.

[2]

[1]