Kaļiņingradas zoodārzs

Kaļiņingradas zoodārzs (krievu: Калининградский зоопарк; līdz 1945. gadam — Kēnigsbergas zoodārzs (vācu: Königsberger Tiergarten)) ir viens no lielākajiem un vecākajiem zoodārziem Krievijas Federācijas teritorijā. Zooloģiskais dārzs tika atvērts 1896. gadā Karaļaučos, tā platība ir 16,5 hektāri, tajā dzīvo 315 dzīvnieku sugas un 2264 īpatņi (2005. gadā).

Kaļiņingradas zoodārzs

Kaļiņingradas zoodārza logo} Kaļiņingradas zoodārza logo
Ieeja Kaļiņingradas zoodārzā} Ieeja Kaļiņingradas zoodārzā
Atklāts	1896. gadā
Atrašanās vieta	Karaļauči, Krievijas Federācija
Platība	0,165 km2 (40,5 akri)
Koordinātas	54°43′20″N 20°29′18″E
Dzīvnieku skaits	2264 (2005. gadā)
Sugu skaits	315 (2005. gadā)
Īpašnieki	AZA
Mājaslapa	zoo.kaliningrad.net

Kaļiņingradas zoodārzā atrodas arī dendrārijs, kurā aug reti augi, piemēram, ginka koks (šī koku suga auga jau laikā, kad uz zemeslodes dzīvoja dinozauri). Bez tam zoodārzā atrodas arī dažādu dzīvnieku skulptūras: bronzas aļņa, akmens orangutana statujas un citas. Ieeju zoodārzā rotā dažādu dzīvnieku portreti. Kā arī zoodārza teritorijā atrodas dažas pirmskara ēkas un strūklaka.

Vēsture

Zoodārza izveide

Ziloņmāte Dženni vadā kēnigsbergiešu bērnus. 1911. gads.

1895. gadā tagadējā zoodārza vietā bija Ziemeļaustrumu Vācijas rūpniecības un amatniecības izstāde. Pēc izstādes beigām Hermanis Klāss piedāvāja nevis novākt izstādei paredzētos koka paviljonus, bet gan izmantot tos, kā zooloģiskā dārza aprīkojumu. Šīs ieceres realizēšanai 1895. gada 22. augustā tika izveidots uzņēmums "Tiergarten" (no vācu valodas: zvēru dārzs). Par tā priekšnieku kļuva zooloģiskā institūta Albertini (Kēnigsbergas Universitāte) vadītājs Maksimilians Brauns. Vietējā prese atbalstīja ieceri, atļaujot kēnigsbergiešiem izteikties par to, kādam ir jābūt jaunajam zoodārzam.

Par uzņēmuma biedru iemaksām un mecenātu ziedojumiem (valsts līdzekļi netika ieguldīti) uzņēmums izpirka izstādes paviljonus. Hermanis Klāss kļuva par topošā zoodārza tehnisko vadītāju (kopš 1897. gada — par direktoru). Kopīgiem spēkiem ar zooparka tehniķi (Modeļu un tehniķa palīgu) Vihuļu, Klāss izveidoja zoodārza būvju projektu.

Zoodārzs svinīgi tika atklāts 1896. gada 21. maijā. Tajā brīdī zoodārzā bija 893 dzīvnieki, kuri pārstāvēja 262 sugas.

Tā kā zoodārzs nesaņēma valsts atbalstu, zooloģiskā dārza teritorijā tika rīkoti daudzi izklaides pasākumi, kuri deva papildus ieņēmumus. Šeit uzstājās brīvdabas orķestris (vasarā — katru dienu, zem klajas debess, bet ziemā — trešdienās un svētdienās koncertzālē, kur pietika vietas 2500 cilvēkiem). 1906. gada jūnijā zoodārza apmeklētājiem tika piedāvāta pavisam jauna izklaide. Par trīs mārkām ikviens varēja pacelties ar gaisa balonu 300 metru augstumā. Salīdzinājumam: 1910. gadā pieaugušam cilvēkam zoodārza ieejas biļete maksāja 50 feniņus, bērnam — 20 feniņus. Zoodārza vadība rīkoja arī akcijas saviem skatītājiem, katra mēneša trešajā svētdienā samazinot biļešu cenu divkārt. Zoodārzu varēja apmeklēt katru dienu, vasarā, no 7.00 līdz 23.00, ziemā, no 8.00 līdz tumsai. Nauda, kas tika iegūta no izklaides pasākumiem, tika novirzīta zooloģiskā dārza kolekcijas papildināšanai. 1910. gadā zoodārzā kopā mājoja 2161 dzīvnieks. Šāds skaits otrreiz tika sasniegts tikai 2004. gadā.

1912. gadā zoodārza teritorijā izveidoja etnogrāfijas muzeju (trīsdesmito gadu beigās tas tika pārvietots uz Heksenberga kalnu Hohenšteinas ziemeļos, tagadējā Olštinekā, Polijā). Zoodārza ziedu laiki beidzās līdz ar Pirmā pasaules kara sākumu. 1914. gada 17. augustā zoodārzs tika slēgts. Atbrīvotās telpas tika izmantotas kā militārās noliktavas.

1918. gadā zoodārzs tika atjaunots, tomēr pēc kara ilgi vairs nevarēja atjaunot iespaidīgo kolekciju, kāda tā bija pirms kara. 1921. gadā zoodārzā mājoja tikai 565 dzīvnieki.

1938. gadā zoodārzs kļuva par pilsētas īpašumu, bet uzņēmums "Tiergarten", kas to pārvaldīja līdz tam, likvidējās. Kēnigsbergas zoodārza pēdējais direktors Hanss Georgs Tinemans (slavens ornitologs) pēc kara kļuva par Duisburgas zoodārza direktoru.

Zoodārzs pēc kara

Otro pasaules karu pārdzīvoja tikai četri zoodārza dzīvnieki: dambriedis, ēzelis, āpsis un nīlzirgs. Nīlzirga stāvoklis bija īpaši bēdīgs. Pilsētas ieņemšanas laikā viņam trāpīja septiņas lodes.

Par nīlzirga atbildīgo tika iecelts zootehniķis Vladimirs Petrovičs Polonskis. Pateicoties dokumentam, kurš ir saglabājies Kaļiņingradas arhīvā un kuru dokumentēja Polonskis, ir saglabājušās liecības par nīlzirga atveseļošanos pēc sašaušanas kara laikā. Tika veikts arī detalizēts ārstēšanas apraksts.

1947. gada 27. jūnijā zoodārzu atjaunoja trešo reizi. Tajā brīdī zoodārzā dzīvoja 50 dzīvnieku, tajā skaitā arī izārstētais nīlzirgs. Pateicoties valsts un zooloģiskās apvienības citu zoodārzu palīdzībai dzīvnieku skaits Kaļiņingradas zoodārzā ātri pieauga. Daudzus eksotiskos dzīvniekus atveda Kaļiņingradas jūrnieki.

1973. gadā Kaļiņingradas zoodārzā tika izveidots šefības institūts — daudzi uzņēmumi kļuva par zoodārza ēku vai dzīvnieku uzturētājiem. Pateicoties tam, zoodārzā tika uzbūvēti vairāk nekā 130 objekti, izveidots gājēju ceļš, kas tika aprīkots ar soliem utt.

1980. gadā gar parka strautu sāka būvēt sprostus kalnu dzīvniekiem.

1982. gadā zoodārza teritorijā bērniem tika izveidota "Pasaku pilsētiņa".

Zoodārza rekonstrukcija

Ziloņu ēka pēc restaurācijas.

2000. gados tika uzsākta zoodārza rekonstrukcija. Rekonstrukcija tika iesākta ar ventilācijas sistēmas uzstādīšanu nīlzirgu krātiņā, kas novērsa nepatīkamās smakas. 2005. gadā tika uzbūvēts baseins roņiem, kā arī tika rekonstruēti tīģeru, sniega leopardu un lauvu krātiņi.

Tajā pašā gadā tika pabeigta bijušās ziloņu ēkas restaurācija — ēka ir 1911. gada arhitektūras piemineklis. Pirms kara šajā ēkā atradās restorāns, un tikai pēc kara tur tika izveidota ziloņu mītne. Astoņdesmitajos gados ziloņu ēka bija katastrofālā stāvoklī, un ziloņus pārveda uz jaunām telpām. Ziloņu ēka nostāvēja vairāk nekā desmit gadus neizmantota. Pēc rekonstrukcijas šajā ēkā tika izvietota zoodārza administrācija.

Pirmais rekonstrukcijas posms tika pabeigts 2005. gadā, kad tika atzīmēta Kaļiņingradas-Kēningsbergas 750. gada diena. Zoodārza rekonstrukcija izmaksāja aptuveni 48 miljonus rubļus. Otrais posms tika pabeigts 2006. gadā, kad tika svinēta zoodārza sešdesmitā jubileju, atsākot darbību pēc kara. 2007. gadā tika pabeigta garkājaino putnu dīķa izveide, strūklaka un ziemas dārzs, kur atrodas pērtiķu sprosti. Nākamajos gados ir plānots pabeigt lāču krātiņa rekonstrukciju un izveidot attīrīšanas sistēmas. Zoodārza rekonstrukcijas programma turpināsies līdz 2010. gadam.

Piemineklis pirmajam zoodārza direktoram

Pēc tam, kad 1913. gada 31. maijā pirmais zoodārza direktors aizgāja pensijā, uz galvenās alejas viņam par godu tika uzstādīts Valtera Rozenberga veidotais piemineklis, kur bija attēlots zēns ar lauvēnu. Pēc Pirmā pasaules kara skulptūra pazuda, un to atrada stipri vēlāk. To uzstādīja bērnudārza teritorijā Ogareva un Kutuzova ielas krustojumā. Tikai 1990. gadā to novietoja atpakaļ zoodārzā savā agrākajā vietā.

Runājošais krauklis

20. gadsimta 90. gados zoodārzs kļuva populārs ar to, ka tajā dzīvoja runājošs krauklis, kuru sauca par Jašu (kaļiņingradieši viņu sauca par Jašku). Šis krauklis ir jau kļuvis par vietējās folkloras daļu (ir pieminēts Aleksandra Popadina grāmatā "Местное время"). Krauklis dzīvoja krātiņā, kurš bija novietots blakus putnkopēja ēkai. Kaut gan kraukļa vārdu krājums aprobežojās ar frāzi "Ну что?!" (latviski: Nu, ko?!), zoodārza apmeklētājam, kas to nebija gaidījis, tas izraisīja lielu izbrīns|izbrīnu. Laika gaitā krauklis it kā esot papildinājis vārdu krājumu, iemācoties izrunāt savu vārdu.

Kolekcija

2005. gadā Kaļiņingradas zoodārzā dzīvoja 2264 dzīvnieki, kuri pārstāv 315 sugas, no tām:

• zīdītāji — 59 sugas, 292 īpatņi (Sarkanajā grāmatā: 23 sugas);
• putni — 84 sugas, 572 īpatņi (12 sugas);
• rāpuļi — 42 sugas, 97 īpatņi (10 sugas);
• abinieki — 17 sugas, 59 īpatņi (1 suga);
• zivis — 105 sugas, 1195 īpatņi (8 sugas);
• bezmugurkaulnieki — 8 sugas, 49 īpatņi.

Kaļiņingradas zoodārza dzīvnieku kolekcija regulāri tiek papildināta, un zoodārzs piedalās starptautiskās programmās reto dzīvnieku saglabāšanā. Pēdējos gados zoodārza kolekcija ir papildināta ar sniega leopardiem, zebrām un tapīriem. Vēl pavisam nesen tika atvesti pelikāni, Beneta ķengurs, baltkakla dzērves un lauvas.

Ārējās saites

• (krieviski) Kaļiņingradas zoordārza oficiālā mājas lapa
• (krieviski) Д. Якшина Раненого Ганса отпоили водкой. Во время штурма Кенигсберга в зоопарке уцелели лишь барсук, лама и бегемот // газета «Новые колёса» (D.Jakšina "Ievainoto Hansu ārstē ar degvīnu. Kēningsbergas triecienuzbrukumā zoodārzā dzīvi palika tikai āpsis, lama un nīlzirgs" // avīze "Новые колёса")
• (krieviski) В Калининграде началась реконструкция зоопарка - Зоовеб (Kaļiņingradā sākta zoodārza rekonstrukcija)