1914. gads

1914. gads citos kalendāros
Gregora kalendārs	1914; MCMXIV
Ab urbe condita	2667
Armēņu kalendārs	1363; ԹՎ ՌՅԿԳ
Asīriešu kalendārs	6664
Bahá'í kalendārs	70—71
Bengāliešu kalendārs	1321
Berberu kalendārs	2864
Budistu kalendārs	2458
Burmiešu kalendārs	1276
Bizantiešu kalendārs	7422—7423
Ķīniešu kalendārs	癸丑年 (Ūdens vērsis); 4610 vai 4550; — līdz —; 甲寅年 (Koka tīģeris); 4611 vai 4551
Koptu kalendārs	1630—1631
Etiopu kalendārs	1906—1907
Ebreju kalendārs	5674—5675
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	1970—1971
- Shaka Samvat	1836—1837
- Kali Juga	5015—5016
Holocēna kalendārs	11914
Igbo kalendārs	914—915
Irānas kalendārs	1292—1293
Islāma kalendārs	1332—1333
Jūlija kalendārs	Gregora kalendārs mīnus 13 dienas
Korejas kalendārs	4247
	Šī kaste: skatīt; diskusija; labot;

1914. gads (MCMXIV) bija parastais gads, kas sākās ceturtdienā.

NotikumiLabot

1. janvāris — Lielbritānijas kolonijas Ziemeļu un Dienvidu Nigērijas protektorāti apvienoti vienotā Nigērijas kolonijā un protektorātā.
5. janvāris — Ford Motor Company ieviesta astoņu stundu darba diena un dubultota alga (5 $) par darba dienu.
22. janvāris — atkāpās Albānijas pirmā pagaidu valdība Ismaila Kemali vadībā; par premjerministru kļuva Feizi Alizoti.

28. jūnijs — Pirmais pasaules karš: Sarajevā tika nogalināts Austrijas kroņprincis Francis Ferdinands, kas bija formālais iemesla kara sākumam.

23. jūlijs — Pirmais pasaules karš: Austroungārija izvirzīja ultimātu Serbijai, pieprasot ļaut atrast kroņprinča Franča Ferdinanda slepkavu.
28. jūlijs — Pirmais pasaules karš: Austroungārija pieteica karu Serbijai.
31. jūlijs — Pirmais pasaules karš: Krievijā uzsākta mobilizācija, vēl neesot karastāvoklī.

1. augusts — Pirmais pasaules karš: Vācija pieteica karu Krievijai.
4. augusts — Pirmais pasaules karš: Vācija iebruka neitrālajā Beļģijā, Apvienotā Karaliste pieteica karu Vācijai.
25. augusts — Pirmais pasaules karš: vācu karaspēks okupētajā Beļģijā sāka postīt, laupīt un metodiski dedzināt Lēvenas pilsētu. Tā bija viena no barbariskākajām iebiedēšanas akcijām Pirmā pasaules kara laikā.

2. novembris — Krievija pieteica karu Osmaņu impērijai.
14. novembris — Osmaņu impērijas islāma šeihs pasludina lielo džihādu pret Lielbritāniju, Franciju, Krieviju, Serbiju un Melnkalni.

5. februāris — Viljams Barouzs (William S. Burroughs), amerikāņu rakstnieks (miris 1997. gadā)
10. februāris — Lerijs Ādlers (Larry Adler), ASV mūziķis (miris 2001. gadā)
8. marts — Jakovs Zeļdovičs (Я́ков Бори́сович Зельдо́вич), padomju fiziķis (miris 1987. gadā)
25. marts — Normans Borlougs (Norman Borlaug), ASV agronoms, humānists (miris 2009. gadā)
28. marts — Bohumils Hrabals (Bohumil Hrabal), čehu rakstnieks (miris 1997. gadā)
31. marts — Oktavio Pass (Octavio Paz), meksikāņu rakstnieks (miris 1998. gadā)
2. aprīlis — Aleks Giness (Alec Guinness), angļu aktieris (miris 2000. gadā)
5. maijs — Tairons Pauers (Tyrone Power), amerikāņu aktieris (miris 1958. gadā)
21. maijs — Romēns Garī (Romain Gary), franču rakstnieks (miris 1980. gadā)
15. jūnijs — Jurijs Andropovs (Юрий Владимирович Андропов), PSRS vadītājs (miris 1984. gadā)
9. jūlijs — Villijs Štofs (Willi Stoph), VDR politiķis (miris 1999. gadā)
10. septembris — Roberts Vaizs (Robert Wise), ASV kinorežisors, kinoproducents un montāžas režisors (miris 2005. gadā)
17. septembris — Čhve Toksins (최덕신, Choe Dok-sin), korejiešu militārpersona, diplomāts, garīdznieks (miris 1989. gadā)
25. novembris — Džo Dimadžio (Joe DiMaggio), amerikāņu beisbolists (miris 1999. gadā)
14. decembris — Kārlis Karstenss (Karl Carstens), Vācijas prezidents (miris 1992. gadā)

25. februāris — Džons Teniels (John Tenniel), angļu ilustrators (dzimis 1820.)
25. marts — Frederiks Mistrāls (Frederic Mistral), provansiešu rakstnieks (dzimis 1830.)
19. aprīlis — Čārlzs Pīrss (Charles Sanders Peirce), ASV matemātiķis, filozofs un loģiķis (dzimis 1839.)
21. jūnijs — Berta fon Zutnere (Bertha von Suttner), austriešu pacifiste (dzimusi 1843.)
28. jūnijs:
- Francis Ferdinands (Franz Ferdinand von Österreich-Este), Austroungārijas troņmantinieks (dzimis 1863.)
- Sofija Hoteka (Sophie Chotek), hercogiene, Franča Ferdinanda sieva (dzimusi 1868.)
2. jūlijs — Džozefs Čemberlens (Joseph Chamberlain), britu politiķis (dzimis 1836.)
31. jūlijs — Žans Žoress (Jean Jaurès), franču politiķis (dzimis 1859.)
20. augusts — Pijs X (Pius PP. X), Romas pāvests (dzimis 1835.)
4. septembris — Šarls Pegi (Charles Péguy), franču dzejnieks, publicists (dzimis 1873.)
19. septembris — Šarls Devendevils (Charles Devendeville), franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskais čempions peldēšanā (dzimis 1882. gadā)
9. oktobris — Žoržs de la Nezjērs (Georges de la Nézière), franču vieglatlēts, 1896. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks (dzimis 1878.)
3. novembris — Georgs Trākls (Georg Trakl), austriešu dzejnieks (dzimis 1887.)
5. novembris — Augusts Veismanis (August Weismann), vācu biologs (dzimis 1834.)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Gregora kalendārs	1914 MCMXIV
Ab urbe condita	2667
Armēņu kalendārs	1363 ԹՎ ՌՅԿԳ
Asīriešu kalendārs	6664
Bahá'í kalendārs	70—71
Bengāliešu kalendārs	1321
Berberu kalendārs	2864
Budistu kalendārs	2458
Burmiešu kalendārs	1276
Bizantiešu kalendārs	7422—7423
Ķīniešu kalendārs	癸丑年 (Ūdens vērsis) 4610 vai 4550 — līdz — 甲寅年 (Koka tīģeris) 4611 vai 4551
Koptu kalendārs	1630—1631
Etiopu kalendārs	1906—1907
Ebreju kalendārs	5674—5675
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	1970—1971
- Shaka Samvat	1836—1837
- Kali Juga	5015—5016
Holocēna kalendārs	11914
Igbo kalendārs	914—915
Irānas kalendārs	1292—1293
Islāma kalendārs	1332—1333
Jūlija kalendārs	Gregora kalendārs mīnus 13 dienas
Korejas kalendārs	4247
Šī kaste: skatīt diskusija labot