1914. gads
gads
1914. gads (MCMXIV) bija parastais gads, kas sākās ceturtdienā.
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija |
| Gregora kalendārs | 1914 MCMXIV |
| Ab urbe condita | 2667 |
| Armēņu kalendārs | 1363 ԹՎ ՌՅԿԳ |
| Asīriešu kalendārs | 6664 |
| Bahá'í kalendārs | 70—71 |
| Bengāliešu kalendārs | 1321 |
| Berberu kalendārs | 2864 |
| Budistu kalendārs | 2458 |
| Burmiešu kalendārs | 1276 |
| Bizantiešu kalendārs | 7422—7423 |
| Ķīniešu kalendārs | 癸丑年 (Ūdens vērsis) 4610 vai 4550 — līdz — 甲寅年 (Koka tīģeris) 4611 vai 4551 |
| Koptu kalendārs | 1630—1631 |
| Etiopu kalendārs | 1906—1907 |
| Ebreju kalendārs | 5674—5675 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1970—1971 |
| - Shaka Samvat | 1836—1837 |
| - Kali Juga | 5015—5016 |
| Holocēna kalendārs | 11914 |
| Igbo kalendārs | 914—915 |
| Irānas kalendārs | 1292—1293 |
| Islāma kalendārs | 1332—1333 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4247 |
NotikumiLabot
JanvārisLabot
- 1. janvāris — Lielbritānijas kolonijas Ziemeļu un Dienvidu Nigērijas protektorāti apvienoti vienotā Nigērijas kolonijā un protektorātā.
- 5. janvāris — Ford Motor Company ieviesta astoņu stundu darba diena un dubultota alga (5 $) par darba dienu.
- 22. janvāris — atkāpās Albānijas pirmā pagaidu valdība Ismaila Kemali vadībā; par premjerministru kļuva Feizi Alizoti.
AprīlisLabot
- 28. aprīlis — Amerikas Savienotajās Valstīs patentēts gaisa kondicionieris.
JūnijsLabot
- 28. jūnijs — Pirmais pasaules karš: Sarajevā tika nogalināts Austrijas kroņprincis Francis Ferdinands, kas bija formālais iemesla kara sākumam.
JūlijsLabot
- 23. jūlijs — Pirmais pasaules karš: Austroungārija izvirzīja ultimātu Serbijai, pieprasot ļaut atrast kroņprinča Franča Ferdinanda slepkavu.
- 28. jūlijs — Pirmais pasaules karš: Austroungārija pieteica karu Serbijai.
- 31. jūlijs — Pirmais pasaules karš: Krievijā uzsākta mobilizācija, vēl neesot karastāvoklī.
AugustsLabot
- 1. augusts — Pirmais pasaules karš: Vācija pieteica karu Krievijai.
- 4. augusts — Pirmais pasaules karš: Vācija iebruka neitrālajā Beļģijā, Apvienotā Karaliste pieteica karu Vācijai.
- 25. augusts — Pirmais pasaules karš: vācu karaspēks okupētajā Beļģijā sāka postīt, laupīt un metodiski dedzināt Lēvenas pilsētu. Tā bija viena no barbariskākajām iebiedēšanas akcijām Pirmā pasaules kara laikā.
NovembrisLabot
- 2. novembris — Krievija pieteica karu Osmaņu impērijai.
- 14. novembris — Osmaņu impērijas islāma šeihs pasludina lielo džihādu pret Lielbritāniju, Franciju, Krieviju, Serbiju un Melnkalni.
DzimušiLabot
- 5. februāris — Viljams Barouzs (William S. Burroughs), amerikāņu rakstnieks (miris 1997. gadā)
- 10. februāris — Lerijs Ādlers (Larry Adler), ASV mūziķis (miris 2001. gadā)
- 8. marts — Jakovs Zeļdovičs (Я́ков Бори́сович Зельдо́вич), padomju fiziķis (miris 1987. gadā)
- 25. marts — Normans Borlougs (Norman Borlaug), ASV agronoms, humānists (miris 2009. gadā)
- 28. marts — Bohumils Hrabals (Bohumil Hrabal), čehu rakstnieks (miris 1997. gadā)
- 31. marts — Oktavio Pass (Octavio Paz), meksikāņu rakstnieks (miris 1998. gadā)
- 2. aprīlis — Aleks Giness (Alec Guinness), angļu aktieris (miris 2000. gadā)
- 5. maijs — Tairons Pauers (Tyrone Power), amerikāņu aktieris (miris 1958. gadā)
- 21. maijs — Romēns Garī (Romain Gary), franču rakstnieks (miris 1980. gadā)
- 15. jūnijs — Jurijs Andropovs (Юрий Владимирович Андропов), PSRS vadītājs (miris 1984. gadā)
- 9. jūlijs — Villijs Štofs (Willi Stoph), VDR politiķis (miris 1999. gadā)
- 10. septembris — Roberts Vaizs (Robert Wise), ASV kinorežisors, kinoproducents un montāžas režisors (miris 2005. gadā)
- 17. septembris — Čhve Toksins (최덕신, Choe Dok-sin), korejiešu militārpersona, diplomāts, garīdznieks (miris 1989. gadā)
- 25. novembris — Džo Dimadžio (Joe DiMaggio), amerikāņu beisbolists (miris 1999. gadā)
- 14. decembris — Kārlis Karstenss (Karl Carstens), Vācijas prezidents (miris 1992. gadā)
MirušiLabot
- 24. februāris — Ežēns Balme (Eugène Balme), franču sporta šāvējs (dzimis 1874. gadā)
- 25. februāris — Džons Teniels (John Tenniel), angļu ilustrators (dzimis 1820.)
- 25. marts — Frederiks Mistrāls (Frederic Mistral), provansiešu rakstnieks (dzimis 1830.)
- 19. aprīlis — Čārlzs Pīrss (Charles Sanders Peirce), ASV matemātiķis, filozofs un loģiķis (dzimis 1839.)
- 21. jūnijs — Berta fon Zutnere (Bertha von Suttner), austriešu pacifiste (dzimusi 1843.)
- 28. jūnijs:
- Francis Ferdinands (Franz Ferdinand von Österreich-Este), Austroungārijas troņmantinieks (dzimis 1863.)
- Sofija Hoteka (Sophie Chotek), hercogiene, Franča Ferdinanda sieva (dzimusi 1868.)
- 2. jūlijs — Džozefs Čemberlens (Joseph Chamberlain), britu politiķis (dzimis 1836.)
- 31. jūlijs — Žans Žoress (Jean Jaurès), franču politiķis (dzimis 1859.)
- 20. augusts — Pijs X (Pius PP. X), Romas pāvests (dzimis 1835.)
- 4. septembris — Šarls Pegi (Charles Péguy), franču dzejnieks, publicists (dzimis 1873.)
- 9. septembris — Kārlis Goslers (Carl Goßler), vācu airētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1885. gadā)
- 19. septembris — Šarls Devendevils (Charles Devendeville), franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1882. gadā)
- 9. oktobris — Žoržs de la Nezjērs (Georges de la Nézière), franču vieglatlēts, 1896. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks (dzimis 1878.)
- 3. novembris — Georgs Trākls (Georg Trakl), austriešu dzejnieks (dzimis 1887.)
- 5. novembris — Augusts Veismanis (August Weismann), vācu biologs (dzimis 1834.)
KalendārsLabot
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |