Karaļauči

Pilsēta Kaļiņingradas apgabalā, Krievijā
Šis raksts ir par pilsētu pie Baltijas jūras. Par pilsētu Maskavas apgabalā skatīt rakstu Koroļova.

Karaļauči[1] (lietuviešu: Karaliaučius) jeb Kēnigsberga (vācu: Königsberg, prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada (krievu: Калининград), ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.

Karaļauči
pilsēta
Karaļauči
Karogs: Karaļauči
Karogs
Ģerbonis: Karaļauči
Ģerbonis
Location of Karaļauči
Karaļauči (Kaļiņingradas apgabals)
Karaļauči
Karaļauči
Koordinātas: 54°42′32″N 20°30′28″E / 54.70889°N 20.50778°E / 54.70889; 20.50778Koordinātas: 54°42′32″N 20°30′28″E / 54.70889°N 20.50778°E / 54.70889; 20.50778
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federācijas subjekts Kaļiņingradas apgabals
Municipālais veidojums Apgabala nozīmes pilsēta
Pilsētas tiesības 1286 (Altštate)
1327 (Kneiphofa)
Platība
 • Kopējā 215,7 km2
Augstums 3 m
Iedzīvotāji (2023)
 • kopā 489 735
 • blīvums 2 270,4/km²
 • etniskais sastāvs krievi (87,4 %)
ukraiņi (4,0 %)
baltkrievi (3,8 %)
Laika josla USZ1 (UTC+3)
Mājaslapa www.klgd.ru
Karaļauči Vikikrātuvē

Nosaukums labot šo sadaļu

Prūsijas krusta karu laikā 13. gadsimtā seno prūšu pilsētu Tvanksti Bohēmijas karalim Otokaram II Pršemislam par godu nosauca par Kēnigsbergu (vācu: Königsberg, prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’). Karaļa vārds saglabājies arī citu valodu nosaukumos (poļu: Królewiec, lietuviešu: Karaliaučius), arī latviešu valodā to tradicionāli sauc par Karaļaučiem.[2]

Pēc PSRS aneksijas 1946. gadā pilsētu pārdēvēja PSRS Augstākās padomes priekšsēdētāja Mihaila Kaļiņina vārdā.

2023. gadā vairākās Eiropas valstīs ierosināja pārdēvēt Kaļiņingradu tās vēsturiskajā vārdā. 2023. gada maijā Latvijas Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteica Kaļiņingradas krieviskā nosaukuma "Kaļiņingrada" vietā lietot Karaļauči vai Kēnigsberga.[3] Līdzīgi lēmumi pieņemti arī citās valstīs, tā 2023. gada maijā Polijas Ģeogrāfisko nosaukumu standartizācijas komisija nolēma poļu valodā mainīt pilsētas oficiālo nosaukumu no Kaliningrad uz Królewiec.[4]

Vēsture labot šo sadaļu

 
Kēnigsbergas pils (1895)

1255. gadā Vācu ordenis Sembas zemē nopostītās prūšu pils vietā pie Prēgeles upes sāka celt Kēnigsbergas cietoksni (latīņu: castrum Coningsberg, Mons Regius, Regiomontium).

14. gadsimtā pilsēta kļuva par Hanzas savienības locekli. 1457. gadā Vācu ordenis pārcēla savu galvaspilsētu no Marienburgas uz Kēnigsbergu. 1544. gadā nodibināta Alberta Universitāte. 1547. gadā Kēnigsbergā Martins Mažvīds publicēja katehismu, kas bija pirmais publicētais teksts lietuviešu valodā. 1701. gadā Brandenburgas kūrfists Frīdrihs III Kēnigsbergā tika kronēts par Prūsijas karali Frīdrihu I.

Septiņgadu kara laikā 1757. gadā Krievijas Impērijas karaspēks ģenerālanšefa Fermora vadībā no Kurzemes hercogistes teritorijas iebruka Austrumprūsijā, 1757. gada 31. decembrī ķeizariene Elizabete izdeva ukazu par Kēnigsbergas inkorporāciju Krievijas Impērijā. Pēc pilsētas okupācijas 1758. gada 24. janvārī tās pilsoņi deva uzticības zvērestu ķeizarienei. Par Kēnigsbergas ģenerālgubernatoru kļuva Viljams Fermors, no 1758. gada 30. marta līdz 1760. gada beigām Nikolajs Frīdrihs fon Korfs. Pēc 1762. gada maijā parakstītā Pēterburgas miera līguma Krievijas Impērija atteicās no anektētās Prūsijas Karalistes daļas. 1783. gadā pilsētā iznāca pasaulē pirmais sekulārais izdevums ivritā.

Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā angļu aviācija pilsētu smagi sabombardēja. 1945. gada februārī-aprīlī Sarkanā armija smagās kaujās ieņēma pilsētu (Kēnigsbergas kauja). No pirmskara 316 000 iedzīvotājiem pilnīgi sagrautajā pilsētā bija palikuši aptuveni 50 000, kurus no 1945. līdz 1950. gadam deportēja uz Vāciju. 1945. gadā Potsdamas miera konferencē Kēnigsbergu un Austrumprūsijas ziemeļdaļu nodeva PSRS pārvaldībā uz 50 gadiem. Jauniegūtajā teritorijā nometināja ieceļotājus no Krievijas un Baltkrievijas. No 1950. gada Kaļiņingradu pārvērta par vienu no vismilitarizētākajiem reģioniem pasaulē, tā bija slēgta ārzemniekiem.

Pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā Kaļiņingradas apgabals kļuva par Krievijas Federācijas eksklāvu, ko ietver Lietuva un Polija. Kaļiņingradā atrodas Krievijas Baltijas flotes (Дважды Краснознамённый Балтийский флот) galvenais štābs.

Pēc īpašās ekonomiskās zonas izveides Kaļiņingradā uzbūvēja automašīnu Cadillac, Hummer un BMW rūpnīcas.

No Kaļiņingradas uz Poliju ir saglabājusies standarta sliežu platuma dzelzceļa līnija.

Klimats labot šo sadaļu

Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gadā
Rekordaugsta temperatūra (°C) 12.7 15.6 23.0 27.9 30.6 33.5 36.3 36.5 31.2 26.4 19.4 13.3 36.5
Vidējā augstākā temperatūra (°C) 1.3 2.3 6.1 11.6 17.7 20.4 22.0 22.1 17.2 11.9 5.3 2.4 11.7
Vidējā temperatūra (°C) -1.9 -1.4 1.7 6.6 12.1 15.4 17.4 17.1 12.7 8.2 3.1 -0.1 7.6
Vidējā zemākā temperatūra (°C) -3.8 -3.2 -0.8 2.7 7.4 10.6 12.9 12.8 8.8 5.1 0.3 -1.9 4.2
Rekordzema temperatūra (°C) -32.5 -33.3 -21.7 -5.6 -3.1 0.7 4.5 1.6 -2.0 -11.2 -18.7 -25.6 -33.3
Vidējais nokrišņu daudzums (mm) 62 46 45 40 51 78 74 84 83 85 78 78 804

Dzimuši labot šo sadaļu

Kēnigsbergā dzimuši:

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu

Skatīt arī labot šo sadaļu