Igaunijas ģeogrāfija
Igaunija atrodas Ziemeļeiropā starp 57,3° un 59,5° ziemeļu platuma paralēlēm un starp 21,5° un 28,1° austrumu garuma meridiānām. To apskalo Baltijas jūra rietumos, Somu līcis ziemeļos un Rīgas līcis dienvidrietumos. Tā robežojas ar Krieviju austrumos un Latviju dienvidos, tai ir jūras robeža ar Somiju un Zviedriju.
Fiziskā ģeogrāfija
labot šo sadaļuIgaunija ir valsts Baltijas jūras austrumu krastā ar daudziem ezeriem un salām. Igaunija ir viena no mazākajām Eiropas Savienības valstīm, tās platība ir 45 335 km² (2020. gadā), un tā pamazām samazinās.[1] Igaunijas platums austrumu-rietumu virzienā ir 350 km, bet ziemeļu-dienvidu virzienā ir 240 km. Aptuveni 10% no Igaunijas platības ir salas, bet aptuveni 4,7% ir ezeri.[2]
Igaunija ir viena no līdzenākajām un zemāk virs jūras līmeņa novietotajām Eiropas valstīm. Lielāko daļu teritorijas klāj meži (vairāk kā 45%) un purvi, vai lauksaimniecībā izmantojamas zemes. Valsts dienvidos atrodas Hānjas augstiene, kurā atrodas augstākā virsotne valstī un visā Baltijā — Lielais Munameģis (318 m), un Otepē augstiene. Valsts centrālajā daļā atrodas Pandiveres augstiene — viens no bagātākajiem upju izteces reģioniem Igaunijā. Savukārt Ziemeļigaunijai ir raksturīgi ledāju atnesti dižakmeņi, ūdenskritumi un piekrastes klintis. Rietumigaunijā atrodas kadiķu lauki, bet austrumos — Peipuss, piektais lielākais ezers Eiropā. Igaunijā ir aptuveni 1200 ezeri, kuru platība ir lielāka par vienu hektāru.[2]
Aptuveni 10 % no Igaunijas platības ir salas, to kopējais skaits ir 2317 (2020. gadā).[1] Igaunijas rietumu piekrastē ir ļoti daudz salu, kuru kopskaits Monzunda arhipelāgā sasniedz ap 1500.[3] Lielākās no tām ir Sāmsala, Hījumā, Muhu un Vormsi. Garākās upes ir Vehandu (165,2 km) un Pernu (144,5 km).
Kristālisko pamatklintāju Igaunijas teritorijā klāj biezs nogulumiežu slānis, ko pārsvarā veido kaļķakmens, dolomīts, māls un smilšakmens. Kaļķakmens atsedzas Igaunijas ziemeļu piekrastē, bet smilšakmens atsegumi Dienvidigaunijas upju ielejās. Kaļķakmens nogulsnes un degslāneklis ir vienas no nozīmīgākajām Igaunijas dabas bagātībām.
Klimats
labot šo sadaļuIgaunijas piekrastē valda mērens jūras klimats ar vēsām vasarām un siltām ziemām, bet austrumdaļā tas pāriet uz mēreni kontinentālo klimatu. Vidējā temperatūra janvārī ir +4 °C rietumos līdz -7,5 °C austrumos.[3] Savukārt jūlija vidējā temperatūra mainās no +16,5 °C rietumos līdz +17,5 °C austrumos.[3] Klimata apstākļi Igaunijā ir stipri līdzīgi Latvijas klimatiskajiem apstākļiem.
Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gads |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Augstākā | 10,1 ⁰C | 12,4 ⁰C | 18,4 ⁰C | 27,6 ⁰C | 31,2 ⁰C | 33,5 ⁰C | 35,2 ⁰C | 35,6 ⁰C | 30,2 ⁰C | 22,4 ⁰C | 13,3 ⁰C | 11,9 ⁰C | 35,6 ⁰C |
Zemākā | -36,8 ⁰C | -36,2 ⁰C | -29,5 ⁰C | -14,3 ⁰C | -6,6 ⁰C | -2,6 ⁰C | 0,5 ⁰C | 0,2 ⁰C | -8,4 ⁰C | -17,0 ⁰C | -25,9 ⁰C | -34,6 ⁰C | -36,8 ⁰C |
Cilvēku ģeogrāfija
labot šo sadaļuAdministratīvais iedalījums
labot šo sadaļuIgaunija ir sadalīta 15 apriņķos (igauņu: maakond).
|
Pilsētas
labot šo sadaļuVieta | Pilsēta | Apriņķis | Iedzīvotāji | Vieta | Pilsēta | Apriņķis | Iedzīvotāji | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|
1 | Tallina | Harju apriņķis | 411 063 | 11 | Veru | Veru apriņķis | 12 571 | |
2 | Tartu | Tartu apriņķis | 98 449 | 12 | Valga | Valgas apriņķis | 12 437 | |
3 | Narva | Austrumviru apriņķis | 59 049 | 13 | Jehvi | Austrumviru apriņķis | 10 525 | |
4 | Pērnava | Pērnavas apriņķis | 40 005 | 14 | Hāpsalu | Lēnes apriņķis | 10 316 | |
5 | Kohtla-Jerve | Austrumviru apriņķis | 37 198 | 15 | Keila | Harju apriņķis | 9751 | |
6 | Viljandi | Viljandi apriņķis | 17 602 | 16 | Paide | Jervas apriņķis | 8162 | |
7 | Mārdu | Harju apriņķis | 17 315 | 17 | Tapa | Rietumviru apriņķis | 5693 | |
8 | Rakvere | Rietumviru apriņķis | 15 400 | 18 | Pelva | Pelvas apriņķis | 5661 | |
9 | Sillamē | Austrumviru apriņķis | 14 122 | 19 | Elva | Tartu apriņķis | 5657 | |
10 | Kuresāre | Sāremā apriņķis | 13 152 | 20 | Saue | Harju apriņķis | 5656 |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Igaunijas teritorija samazinājusies par četriem kvadrātkilometriem LETA, 22.02.2024
- ↑ 2,0 2,1 «Nature: The hydrographic network». Estonica. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-04-20. Skatīts: 2009-12-28.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Igaunija». Ceļojumubode.lv. Skatīts: 2009-12-27.
- ↑ Igaunijas iedzīvotāju skaits (2014)
Šis ar Igauniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |