Nogulumieži
Nogulumieži ir ieži, kas veidojušies nogulsnējoties senāk izveidojušos iežu noārdīšanās produktiem vai vulkānisko vai bioloģisko procesu materiāliem. No Zemes garozas kopējā apjoma nogulumieži aizņem tikai 8%, bet Zemes virspusē tie ir visizplatītākie un visbiežāk sastopamie. Nogulumieži relatīvi plānā kārtā klāj magmatiskos un metamorfos iežus, kas veido Zemes garozas pamatmasu. Tie ir kā smilts, māls. [1]
Vidējā triasā veidojušies aleirolīta (apakšā) un kaļķakmens (augšā) slāņi. Jūtas pavalsts (ASV) dienvidrietumi
AtsaucesLabot
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nogulumieži.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis raksts ir ļoti īss un nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |