Nogulumieži
Nogulumieži ir ieži, kas veidojušies nogulsnējoties senāk izveidojušos iežu noārdīšanās produktiem vai vulkānisko vai bioloģisko procesu materiāliem. No Zemes garozas kopējā apjoma nogulumieži aizņem tikai 8%, bet Zemes virspusē tie ir visizplatītākie un visbiežāk sastopamie. Nogulumieži relatīvi plānā kārtā klāj magmatiskos un metamorfos iežus, kas veido Zemes garozas pamatmasu.[1]
Nogulumieži iedalās drupiežos (grants, smilts, māls), kas rodas, sadrūpot magmatiskajiem iežiem, vai tiem sacementējoties ar kaļķi vai citām vielām (smilšakmens), organiskajos, kas rodas no dzīvnieku kaļķa skeletiem un trūdošiem augiem (kaļķakmens, krīts, akmeņogles), un ķīmiskajos, kas rodas iežu izšķīšanā un ķīmiskā pārveidē (akmeņsāls, ģipšakmens, dolomīts).[2]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ V. Segliņš Kas ir ieži?
- ↑ Anita Biseniece. Ģeogrāfija 6. klasei. Rīga : Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, 2002. 84. lpp. ISBN 9984-22-115-6.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nogulumieži.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis raksts ir ļoti īss un nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |