Dižakmens

Dižakmens ir laukakmens, kura izmēri pārsniedz noteiktus parametrus un uz kuriem parasti attiecas noteikumi par dabas pieminekļu aizsardzību. Latvijā par valsts nozīmes dabas pieminekļiem uzskatāmi dižakmeņi ar tilpumu virs 10 m³, par vietējas nozīmes — virs 7 m³. Lielākais Latvijas dižakmens ir Nīcgales Lielais akmens, kura tilpums ir ap 170 m³.

Nīcgales Lielais akmens

Parametri, pēc kuriem piemērojams aizsargājamā objekta statuss:

• Laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir lielāks par 7 m³;
• Akmeņi, kas nes kādas latviešu mitoloģiskās dievības vai gara vārdu (Māra, svētmeita, Pērkons, Jānis, Ūsiņš, Jumis, skroderis, pūķis, ragana, vadātājs, Velna māte, vilkacis, vilks, burvis, burtnieks, spoks utt.) neatkarīgi no šo akmeņu izmēriem;
• Bedrīšakmeņi — vieni no vissenākajiem kulta (godināmajiem) akmeņiem. Latvijā apzināti vairāk kā 20 šādi akmeņi;
• Bļodakmeņi — paši jaunākie kultakmeņi, kas izkalti apļa formā kā lieli dzirnakmeņi, kuriem vidū iekalta liela apaļa iedobe kā mutes bļoda;
• Kausakmeņi — neregulāras formas akmeņos ar plakanu virsmu iekaltas dziļas elipsoīda formā izslīpētas iedobes 15—25 cm diametrā;
• Muldakmeņi — kultakmeņi ar iekaltām vai dabīgas izcelsmes dažāda lieluma muldām, kurā var sakrāties no debesīm nākamais svētais, dziedinošais ūdens;
• Akmeņi, par kuriem ir teikas un nostāsti;
• Senie robežakmeņi ar iekaltiem gadskaitļiem vai ar robežu zīmēm;
• Senie krustakmeņi — akmeņi ar dažāda veida krustiem no viduslaiku kapsētām vai savrupapbedījumiem;
• Akmeņi ar seniem tekstu iekalumiem;
• Senie saimnieciskās darbības akmeņi — graudberži, vergu bļodas, akmens siles, kaltie dzirnakmeņi, kvadri — seno būvju akmens detaļas, akmens galdi, akmens lodes;
• Visi akmeņi, neatkarīgi no to lieluma, kas atrodas jūras piekrastē ūdenī un pludmalē un 300 m no krasta;
• Akmeņi ar ledāja atstātajām skrāpējuma pēdām.

Skatīt arī

• Latvijas lielākie dižakmeņi

Ārējās saites

• Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem