Hāpsalu, arī Hāpsala[1] (igauņu: Haapsalu) ir ostas pilsēta Igaunijas rietumu piekrastē pie Hāpsalu līča, Lēnes apriņķa centrs. Gandrīz 300 gadus bijusi Sāmsalas-Vīkas bīskapijas galvaspilsēta, pēc tam jūras peldvieta un dūņu dziedniecības kūrorts. Mūzikas festivālu norises vieta. Mūsdienās Hāpsalu iedzīvotāju skaits noslīdējis nedaudz zem 10 000 (9946 2017. gadā).

Hāpsalu
Haapsalu
Hāpsalu
Karogs: Hāpsalu
Karogs
Ģerbonis: Hāpsalu
Ģerbonis
Hāpsalu (Igaunija)
Hāpsalu
Hāpsalu
Atrašanās vieta Igaunijā
Koordinātas: 58°57′N 23°32′E / 58.950°N 23.533°E / 58.950; 23.533Koordinātas: 58°57′N 23°32′E / 58.950°N 23.533°E / 58.950; 23.533
Valsts Karogs: Igaunija Igaunija
Apriņkis Lēnes apriņķis
Pilsētas tiesības 1294. gads
Citi nosaukumi Hapsal - vācu un zviedru
Platība
 • Kopējā 10,59 km2
Iedzīvotāji (2017)
 • kopā 9 946
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa www.haapsalu.ee
Hāpsalu Vikikrātuvē

VēstureLabot

 
Hāpsalas pils kopskats (1889)

No 1279. līdz 1561. gadam Hāpsalas pils bija Sāmsalas-Vīkas bīskapijas galvaspilsēta. Pēc tam, kad bīskapa rezidence tika pārcelta uz Kuresāri Sāmsalā, pilsēta zaudēja savu politisko un militāro nozīmi.

Jaunu impulsu Hāpsalu attīstībai 1825. gadā piešķīra kūrorta dibināšana ar jūras peldētavām un dūņu dziednīcām, kuru vasaras laikā regulāri apmeklēja arī Krievijas imperatora ģimenes locekļi. Hāpsalas vasarnīcā Pēteris Čaikovskis esot uzrakstījis savu 6. simfoniju. 1898. gadā uzcelta pilsētas kūrzāle. Kūrorta apmeklētāju vajadzībām 1907. gadā uzbūvēja dzelzceļa līniju uz Tallinu ar tālāku savienojumu uz Pēterburgu. 2004. gadā sliedes demontētas, bet izcili greznā dzelzceļa stacijas ēka ir saglabājusies, tur ierīkots muzejs.

Līdz 1944. gadam Hāpsalu bija Igaunijas zviedru kopienas centrs, pilsētā darbojas zviedru kopienas muzejs.

Ievērojamas vietasLabot

Hāpsalu dzimušiLabot

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot