Atvērt galveno izvēlni

Pernu (IPA: [pærnʊ]; igauņu: Pärnu jõgi) ir otra garākā Igaunijas upe un tā tek virzienā no ziemeļaustrumiem uz dienvidrietumiem, šķērsojot Jerves un Pērnavas apriņķi. Tās garums ir 144,5 km. Pernu iztek no Allikjerva (Rosnas-Alliku ezera; 1,6 ha) Pandiveres augstienē 78 m vjl., tek cauri Vidusigaunijas morēnu līdzenumam, tai skaitā Somā nacionālajam parkam un ietek Pērnavas līcī. Pie ietekas līcī atrodas lielākā pilsēta Pernu upes tecējumā — Pērnava.

Pernu
Pernu
Pernu
Pernu (Igaunija)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Izteka Allikjervs
59°01′49″N 25°41′56″E / 59.03028°N 25.69889°E / 59.03028; 25.69889
Ieteka Pērnavas līcis
58°22′40″N 24°28′37″E / 58.37778°N 24.47694°E / 58.37778; 24.47694Koordinātas: 58°22′40″N 24°28′37″E / 58.37778°N 24.47694°E / 58.37778; 24.47694
Baseina valstis Karogs: Igaunija Igaunija
Karogs: Latvija Latvija
Garums 144.5 km
Kritums 78 m  
Vidējā caurtece 50–65 m³/s 
Baseina platība 6836.5 km² 
Galvenās pietekas Navesti, Reiju, Sauga
Pernu Vikikrātuvē

Upes aprakstsLabot

Pernu upes vidējā gada caurtece ir 50–65 m³/s. Upes labais krasts pārsvarā lēzens, kreiso krastu vietām veido smilšakmens stāvkrasts.

Augštecē Pernu kā neliels strauts iztek no Rosnas-Alliku ezera. Jerves apriņķī Pernu plūst caur lauksaimnieciski augstvērtīgām aramzemēm. Paides pilsētas tuvumā ainavu strauji nomaina mežu masīvi. Tiri pilsētas apvidū Pernu uzņem kreisā krasta pietekas Esnu, Prandi un Vodju un iegūst vidēji lielas upes apmērus. Pernu upe plūst caur mitro mežu masīviem, īpaši izteikts šo aplūstošo teritoriju raksturs novērojams Hallistes un Raudnas pieteku rajonā. Šeit Pernu tek caur Somas Nacionālo parku.[1]

Lejtecē, sākot no Reiju ieteces, upe ir aptuveni 8 metrus dziļa un 9 km garumā ir kuģojama.

Pernu upē sastopams ap 30 zivju sugu: upes nēģi, varavīksnes foreles, sīgas, līdakas, zuši, raudas, plauži, vēdzeles, asari u.c.

Upes tecējums tiek izmantots hidroenerģētikā: Sindi tekstilfabrikas hidroelektrostacija (1904—1963) ar ražošanas jaunu 560 kW, kā arī Sereveres (igauņu: Särevere) hidroelektrostacija (1927—1941) ar ražošanas jaudu 44 kW).

Viduslaikos Pernu upei bija atšķirīgs no mūsdienām vārds — Emajēksa vai Embeke (Emajõeks, Embeke).

 
Laupa muiža Pernu upes krastos
 
Pernu upes lejtece Pērnavā ar ieteku Pērnavas līcī
 
Zemledus makšķernieki uz Pernu upes ledus Pērnavā

PietekasLabot

Augštecē Pernu upes baseinu veido Pandiveres augstienes pietekas, apjomīgu pienesumu upes ūdeņiem veido Sakalas augstienes pietekas. Lejastecē Pernu upe pārsvarā uzņem pavasara lietus un palu ūdeņus.[2][3]

Nosaukums Pietekas virziens Garums
(km)
Baseins
(km2)
Ūdens
pienesums
Vodja (Vodja jõgi) kreisā pieteka   18,5 79.7 1,2 %
Esna (Esna jõgi) kreisā pieteka   23,3 175.7 3,5 %
Reopalu (Reopalu jõgi) labā pieteka   26.8 142.1 2 %
Prandi (Prandi jõgi) kreisā pieteka   24,8 281.2 4,1 %
Lintsi (Lintsi jõgi) labā pieteka   68,8 285.1 4 %
Arukila (Aruküla jõgi) kreisā pieteka   29,9 80.3 1,1 %
Medara (Mädara jõgi) labā pieteka   36,1 77.2 1,1 %
Keru (Käru jõgi) labā pieteka   58,4 315.5 4,6 %
Navesti (Navesti jõgi) kreisā pieteka   101,7 3004.2 43,4 %
Kurina (Kurina jõgi) kreisā pieteka   25 126.1 1,8 %
Reiju (Reiu jõgi) kreisā pieteka   72 905.5 13,3 %
Sauga (Sauga jõgi) labā pieteka   78,6 576.5 8,2 %

Apdzīvotas vietasLabot

AtsaucesLabot

  1. [1] www.estonica.org (angliski)
  2. [2] Archived 2013. gada 23. janvārī, Wayback Machine vietnē. Eesti entsüklopeedia. Pernu upe. (igauniski)
  3. http://www.keskkonnainfo.ee/main/index.php (igauniski)

Ārējās saitesLabot