Jūras robeža

Jūras robeža ir robeža, kas nosaka valsts teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas (EEZ) ārējo robežu. Šīs robežas ir nozīmīgas, jo tās nosaka valsts jurisdikciju pār jūras resursiem, ekonomiskām aktivitātēm un vides aizsardzību.

Jūras robežu noteikšana un apzīmēšana ir sarežģīts process, kas ietver starptautiskās tiesības, ģeogrāfiskos un hidrogrāfiskos datus, kā arī diplomātiskās sarunas starp valstīm. Galvenie starptautiskie tiesību akti, kas regulē jūras robežas, ir 1982. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija (UNCLOS).

Teritoriālā jūra ir 12 jūras jūdzes (aptuveni 22,2 km) plata josla, kas stiepjas no valsts piekrastes līnijas. Šajā teritorijā valsts pilnībā kontrolē visus juridiskos, ekonomiskos un vides jautājumus, bet tiek ievērotas starptautiskās tiesības, piemēram, tiesības uz mierīgu kuģošanu caur teritoriālo jūru. EEZ ir 200 jūras jūdzes (aptuveni 370,4 km) plata zona no piekrastes, kurā valstij ir tiesības uz izpēti un dabas resursu izmantošanu, piemēram, zivsaimniecību, naftas un gāzes ieguvi. Tomēr šajā zonā citu valstu kuģiem ir tiesības uz mierīgu kuģošanu un pārlidojumiem. Kontinentālais šelfs ir jūras gultnes un pazemes daļa, kas atrodas ārpus teritoriālās jūras un līdz 200 jūras jūdzēm vai vairāk, ja kontinentālā plātne stiepjas tālāk. Šajā teritorijā valstīm ir ekskluzīvas tiesības uz dabas resursiem.

Skatīt arī

• Kuģošanas tiesības

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jūras robeža.