Hānjas augstiene
Hānjas augstiene (igauņu: Haanja kõrgustik) ir dabas apgabals Igaunijas dienvidaustrumos un augstākā reljefa forma Igaunijā un Baltijas valstīs, kurā atrodas Igaunijas augstākais paugurs — Lielais Munameģis (317,4 m). Austrumos augstiene iesniedzas Krievijas Pleskavas apgabala Pečoru rajonā, savukārt dienvidos tā saplūst ar Alūksnes augstieni Latvijā.[1] Morfoloģiski un pēc izcelsmes tās abas veido vienotu augstieni.[2] Hānjas augstieni veido 4 pauguraines: Hānjas-Rūsmē, Hinsas, Vāksāres un Luhamā pauguraine. No ziemeļaustrumiem Hānjas augstiene robežojas ar Izborskas līdzenumu un no ziemeļrietumiem — ar Veru-Harglas pazeminājumu. Augstienes nosaukums aizgūts no Hānjas (igauņu: Haanja) ciema.
| Hānjas augstiene | |
|---|---|
 Hānjas augstienes ainava no Lielā Munameģa skatu torņa | |
| Kontinents | Eiropa |
| Valstis |
 Igaunija |
| Platība | 816 km2 |
| Augstākais kalns | Lielais Munameģis |
| Augstums | 317,4 m |
| Koordinātas | 57°42′51″N 27°03′36″E / 57.71417°N 27.06000°EKoordinātas: 57°42′51″N 27°03′36″E / 57.71417°N 27.06000°E |
.png)  Hānjas augstiene | |
Pēdējā ledus laikmeta ledāja vairogs izveidoja līdz 160 m augstu augšdevona smilšakmens un kaļķakmens pamatiežu virsas pacēlumu, ko sedz līdz 190 m bieza kvartāra nogulumu sega, ko veido 5 dažāda vecuma morēnas. Lielākajā augstienes daļā dominē morēnu uzkalni un glaciofluviāli pauguri ar morēnu klātiem nogulumiem, bet augstienes malās atrodas ar ielejām artikulēti viļņoti morēnas līdzenumi, glaciofluviālās deltas, sandru līdzenumi un ledus ezera smiltāji. Augstienes platība aizņem 816 km2, un tās vidējais augstums sasniedz 200 m v.j.l. Kalnu nogāžu slīpums ir 12-30°, vietām sasniedzot 40°. Lielāko pauguru relatīvais augstums ir robežās no 25 līdz 62 metriem.[3] Hānjas augstiene kopā ar Alūksnes augstieni veido Pleskavas ezera, Lubāna un Gaujas baseina ūdensšķirtni.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Eesti Entsüklopeedia. Haanja kõrgustik». Skatīts: 2023. gada 23. novembrī.
- ↑ «Aivars Markots. Plakanvirsas pauguru morfoloija, uzbūve un veidošanās apstākļi salveida akumulatīvi glaciostrukturālajās augstienēs Latvijā. Rīga : Latvijas Universitāte, 2015. 18. lpp.». Skatīts: 2023. gada 23. novembrī.
- ↑ «Haanja kõrgustik». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-12. Skatīts: 2013. gada 14. novembrī.