Peipuss[1] (arī Peipusa ezers; igauņu: Peipsi järv, krievu: Чудское озеро) ir liels ezers uz Igaunijas un Krievijas robežas. Lielākais Peipusa-Pleskavas ezeru sistēmā, tā ziemeļos. Ezera platība ir 2613 km², kas ir 73% no kopējās platības. Lemmijervs Peipusu savieno ar Pleskavas ezeru.

Peipuss
Atrodas Karogs: Igaunija Igaunija
Karogs: Krievija Krievija
Koordinātas 58°38′16″N 27°30′12″E / 58.63778°N 27.50333°E / 58.63778; 27.50333Koordinātas: 58°38′16″N 27°30′12″E / 58.63778°N 27.50333°E / 58.63778; 27.50333
Platība 2613 km2
Lielākais garums 81 km
Lielākais platums 49 km
Vidējais dziļums 7,5 m
Lielākais dziļums 12,9 m
Augstums v.j.l. 30 m
Izteka Narva
Sateces baseins 47 800 km2
Baseina valstis Igaunija, Krievija, Latvija
Salas 7
Apdz. vietas krastos Gdova, Kallaste, Mustvē
Peipuss (Igaunija)
Peipuss
Peipuss
Peipuss (Krievija)
Peipuss
Peipuss
Peipuss (Pleskavas apgabals)
Peipuss
Peipuss
Peipuss Vikikrātuvē

Daba un izmantošana labot šo sadaļu

Pārsvarā zemi krasti ar purvājiem. Igaunijas krastā, Kallastē līdz 10 m augsti devona smilšakmens klinšu atsegumi. Ezera gultne gluda, klāta ar dūņām. Gar ezera ziemeļu un austrumu krastu stiepjas smilšu josla — iekšzemes kāpas. Vairākas salas, no kurām lielākās ir Pīrisāre un Gorodeca. Dienviddaļā vairāki līči: Pedaspes līcis rietumu krastā un Želčas, Lahtas un Raskopeļas līči austrumu krastā.

Lielākās pietekas ir Emajegi, Želča un Kepa, kā arī Lemmijervs, kas pievada Pleskavas ezera un Veļikajas baseina upju noteci. Iztek Narva uz Somu līci. Ezeru izmanto zvejniecībai un atpūtai, populārs ziemas zvejas ezers. Tā kā ezers ir relatīvi sekls, vasarās tā ūdens iesilst līdz 22 °C. Sevišķi piemērota atpūtai ir ezera ziemeļrietumu daļas pludmale starp Kauksi un Vasknarvu — šeit ainava atgādina klasisku Baltijas jūras pludmali. Ikgadējā nozveja ir ap 10 000 tonnu. Ezera ziemeļu daļa cieš no rūpnieciskā piesārņojuma. Aizsalst novembra beigās — decembra sākumā. Vidējais gada nokrišņu daudzums ir 575 mm.

Vēsture labot šo sadaļu

1242. gada 5. aprīlī uz ezera ledus netālu no Sigovecas salas notika Eiropas vēsturei nozīmīgā Ledus kauja starp novgorodiešiem Aleksandra Ņevska vadībā un Livonijas ordeni, no kura kaujā piedalījās pārsvarā vācu un dāņu bruņinieki un viņu igauņu sabiedrotie.

Ezera piekrastē Kallastē un uz Pīrisāres salas dzīvo vecticībnieku kopienas, kas šeit patvērumu raduši no agrāko laiku vajāšanām. Pīrisāres salas iedzīvotāji daļēji saglabājuši vecticībniekiem raksturīgās ieražas.

Galerija labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu