Narva
- Šis raksts ir par pilsētu. Par upi skatīt rakstu Narva (upe).
Narva (igauņu: Narva) ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas. Gar pilsētu plūst Narvas upe, kas iztek no Peipusa ezera un ir valsts robeža. 93% no pilsētas iedzīvotājiem dzimtā valoda ir krievu valoda, liela daļa no viņiem šeit ieradušies pēc Otrā pasaules kara vai ir to pēcteči. Narvas pamatiedzīvotājiem ilgus gadus pēc kara bija aizliegts apmesties uz dzīvi pilsētā.[nepieciešama atsauce] Narvas upes pretējā krastā atrodas Krievijas Ivangorodas pilsēta un Ivangorodas cietoksnis (Jaanilinn), kas kopā ar Narvas Hermaņa cietoksni veido vienotu arhitektūras ansambli, kas vienlaicīgi raksturo gan Livonijas, gan Krievijas nocietinājumu arhitektūras īpatnības.
| Narva | |||
|---|---|---|---|
| Narva | |||
 Laukums Narvā | |||
| |||
  Narva | |||
| Koordinātas: 59°22′33″N 28°11′46″E / 59.37583°N 28.19611°EKoordinātas: 59°22′33″N 28°11′46″E / 59.37583°N 28.19611°E | |||
| Valsts |
 Igaunija | ||
| Apriņķis |
 Austrumviru apriņķis | ||
| Pirmoreiz minēta | 1172 | ||
| Pilsētas tiesības | 1345 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 68,72 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • kopā | 53 424 | ||
| • blīvums | 849,5/km² | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Narva Vikikrātuvē | |||
VēstureLabot
Pirmoreiz rakstos apmetne pieminēta 1171. gadā Novgorodas hronikā. Cietoksnis dibināts 1223. gadā Livonijas krusta karu laikā, kad Viruzeme nokļuva dāņu varā. 1346. gadā Livonijas ordenis nopirka Viruzemi līdz ar citām Dāņu Igaunijas zemēm no Dānijas karaļa Valdemāra IV. Livonijas ordenis jauniegūtajās zemēs izveidoja Narvas fogteju. Livonijas kara laikā 1558. gadā to ieņēma krievi, 1581. gadā to iekaroja zviedri.
Krievijas cars Pēteris I ar uzbrukumu Narvai sāka Lielo Ziemeļu karu. Pirmo aplenkumu 1700. gadā zviedri atsita, tomēr 1704. gada 9. augustā krievi cietoksni ieņēma.
XIX gadsimta vidū Narva kļuva par lielu tekstilrūpniecības centru (Krenholmas manufaktūra). Igaunijas brīvības cīņu laikā 1918. gada 28. novembrī Sarkanā armija sāka uzbrukumu Narvai, un 29. novembrī šeit tika pasludināta Igaunijas darba komūna, kas krita 1919. gada februārī.
Starp pasaules kariem Igaunijas valsts robeža bija uz austrumiem no pašreizējās. 1944. gadā 2.pasaules kara laikā pilsētas apkārtnē notika ārkārtīgi sīvas kaujas, sauktas arī par Eiropas leģionu kaujām (Battle of the European SS), jo kopā ar vāciešiem un igauņu leģionāriem šeit pret Sarkano armiju 6 mēnešus cīnījās valoņu, nīderlandiešu, skandināvu un citu tautu leģionāri. Kauju rezultātā Narva tika gandrīz pilnīgi nopostīta.
Pēc kara KPFSR piesavinājās Ivangorodu, tomēr administratīvi tā kādu laiku vēl palika Narvas sastāvā. 1990. gadā Narva kļuva par atjaunotās Igaunijas Republikas robežpilsētu.
Apskates vietasLabot
- Krenholmas manufaktūra (Kreenholmi Manufaktuur)
- Narvas Aleksandra katedrāle (Narva Aleksandri Suurkirik)
- Narvas elektrostacijas (Narva Elektrijaamad)
- Narvas muzeja mākslas galerija (Narva Kunstigalerii)
- Narvas muzejs (Narva Muuseum)
- Narvas pareizticīgo katedrāle (Narva Issanda Ülestõusmise peakirik)
- Narvas pils (Narva Hermanni linnus)
- Narvas rātsnams (Narva raekoda)
- Tartu universitātes Narvas koledža (Tartu Ülikooli Narva Kolledž)
- Viktorijas bastions (Victoria bastion)
Attēlu galerijaLabot
Hermaņa pils un Ivangorodas pils
Zviedru lauvas skulptūra naktī
Tilts pār Narvu
Narvas rātsnams un koledža (pa kreisi)
Narvas Aleksandra katedrāle
Narvas upe pie Krēnholmas manufaktūras
Piemineklis 1700. gada Narvas kaujā kritušajiem
Narvas muzeja mākslas galerija
-
Narvas rātsnams
Viktorijas bastiona kazemāti
Sarkanās armijas piemineklis
Narvas pareizticīgo katedrāle
Igaunijas elektrostacija
Tartu universitātes Narvas koledža
CilvēkiLabot
Narvā dzimuši:
- Valērijs Karpins (Валерий Георгиевич Карпин) (1969) — futbolists;
- Pauls Keress (Paul Keres) (1916—1975) — šahists;
- Leo Komarovs (Leo Komarov) (1987) — hokejists;
- Nikolajs Stepulovs (Nikolai Stepulov) (1913—1968) — bokseris;
- Aleksejs Šahmatovs (Алексей Александрович Шахматов) (1864—1920) — filologs;
- Pauls Šmits (Paul Felix Schmidt) (1916—1984) — šahists.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Narva.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Skats uz Narvu (WebCam), balticlivecam.com
- Narvas muzejs
 | Šis ar Igauniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
- ↑ https://andmed.stat.ee/en/stat/rahvastik__rahvastikunaitajad-ja-koosseis__rahvaarv-ja-rahvastiku-koosseis/RV0240; Q59640277; pārbaudes datums: 20 jūnijs 2021.