Narva

pilsēta Igaunijā
Šis raksts ir par pilsētu. Par upi skatīt rakstu Narva (upe).

Narva (igauņu: Narva) ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas. Gar pilsētu plūst Narvas upe, kas iztek no Peipusa ezera un ir valsts robeža. 93% no pilsētas iedzīvotājiem dzimtā valoda ir krievu valoda, liela daļa no viņiem šeit ieradušies pēc Otrā pasaules kara vai ir to pēcteči. Narvas pamatiedzīvotājiem ilgus gadus pēc kara bija aizliegts apmesties uz dzīvi pilsētā.[nepieciešama atsauce] Narvas upes pretējā krastā atrodas Krievijas Ivangorodas pilsēta un Ivangorodas cietoksnis (Jaanilinn), kas kopā ar Narvas Hermaņa cietoksni veido vienotu arhitektūras ansambli, kas vienlaicīgi raksturo gan Livonijas, gan Krievijas nocietinājumu arhitektūras īpatnības.

Narva
Narva
Skats uz Narvas cietoksni
Skats uz Narvas cietoksni
Karogs: Narva
Karogs
Ģerbonis: Narva
Ģerbonis
Narva (Igaunija)
Narva
Narva
Atrašanās vieta Igaunijā
Koordinātas: 59°22′33″N 28°11′46″E / 59.37583°N 28.19611°E / 59.37583; 28.19611Koordinātas: 59°22′33″N 28°11′46″E / 59.37583°N 28.19611°E / 59.37583; 28.19611
Valsts Karogs: Igaunija Igaunija
Apriņķis Ida-Virumaa lipp.svg Austrumviru apriņķis
Pirmoreiz minēta 1172
Pilsētas tiesības 1345
Platība
 • Kopējā 68,72 km2
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 53 424
 • blīvums 849,5/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa www.narva.ee
Narva Vikikrātuvē

VēstureLabot

Pirmoreiz rakstos apmetne pie Narvas upes (krievu: Ругодив) pieminēta Novgorodas hronikā 1171. gada notikumu aprakstā. Cietoksnis dibināts 1223. gadā Livonijas krusta karu laikā, kad Viruzeme nokļuva dāņu varā. 1346. gadā Livonijas ordenis nopirka Viruzemi līdz ar citām Dāņu Igaunijas zemēm no Dānijas karaļa Valdemāra IV. Livonijas ordenis jauniegūtajās zemēs izveidoja Narvas fogteju. Livonijas—Maskavijas karu laikā 1492. gadā Maskavijas lielkņazs Ivans III lika iepretīm Narvas cietoksnim uzcelt krievu cietoksni, ko nodēvāja viņa vārdā par Ivangorodu. Livonijas kara laikā 1558. gadā Narvu iekaroja Krievijas cariste, bet 1581. gadā Zviedrija, padarot to par Ingermanlandes hercogistes galvaspuilsētu. Krievijas cars Pēteris I ar uzbrukumu Narvai sāka Lielo Ziemeļu karu. Pirmo aplenkumu 1700. gadā zviedri atsita, tomēr 1704. gada 9. augustā krievi Narvu ieņēma un iekļāva jaundibinātajā Ingrijas, vēlāk Pēterburgas guberņā. Pēc Krenholmas manufaktūras uzcelšanas 19. gadsimta vidū Narva kļuva par lielu tekstilrūpniecības centru.

Igaunijas brīvības cīņu sākumā 1918. gada 28. novembrī Narvai uzbruka Sarkanā armija un 29. novembrī pilsētā pasludināja Igaunijas darba komūnas izveidi. 1919. gada februārī Igaunijas armija atbrīvoja pilsētu. Otrā pasaules kara laikā no 1944. gada 2. februāra līdz 25. jūlijam pilsētas apkārtnē notika kaujas pie Narvas, sauktas arī par Eiropas SS leģionu kaujām (Battle of the European SS), jo kopā ar vāciešiem un igauņu leģionāriem šeit pret Sarkano armiju cīnījās valoņu, nīderlandiešu, skandināvu un citu tautu leģionāri. Kauju rezultātā Narva tika gandrīz pilnīgi nopostīta. 1944. gada 24. novembrī KPFSR piesavinājās Ivangorodu, kuru pilnīgi anektēja 1945. gada janvārī, bet pilsētas tiesības piešķīra tikai 1954. gadā.

1990. gadā Narva kļuva par atjaunotās Igaunijas Republikas robežpilsētu.

Apskates vietasLabot

Attēlu galerijaLabot

CilvēkiLabot

Narvā dzimuši:

Ārējās saitesLabot

  1. https://andmed.stat.ee/en/stat/rahvastik__rahvastikunaitajad-ja-koosseis__rahvaarv-ja-rahvastiku-koosseis/RV0240; Q59640277; pārbaudes datums: 20 jūnijs 2021.