Narva

Narva
Narva;
Narva
	Laukums Narvā
; Karogs	; Ģerbonis
	NarvaAtrašanās vieta Igaunijā
	Koordinātas: 59°22′33″N 28°11′46″E / 59.37583°N 28.19611°EKoordinātas: 59°22′33″N 28°11′46″E / 59.37583°N 28.19611°E
Valsts	Igaunija
Apriņķis	Austrumviru apriņķis
Pirmoreiz minēta	1172
Pilsētas tiesības	1345
Platība
• Kopējā	68,72 km2
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	53 424
• blīvums	849,5/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Mājaslapa	www.narva.ee
	Narva Vikikrātuvē

Narva (igauņu: Narva) ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas. Gar pilsētu plūst Narvas upe, kas iztek no Peipusa ezera un ir valsts robeža. 93% no pilsētas iedzīvotājiem dzimtā valoda ir krievu valoda, liela daļa no viņiem šeit ieradušies pēc Otrā pasaules kara vai ir to pēcteči. Narvas pamatiedzīvotājiem ilgus gadus pēc kara bija aizliegts apmesties uz dzīvi pilsētā.^{[nepieciešama atsauce]} Narvas upes pretējā krastā atrodas Krievijas Ivangorodas pilsēta un Ivangorodas cietoksnis (Jaanilinn), kas kopā ar Narvas Hermaņa cietoksni veido vienotu arhitektūras ansambli, kas vienlaicīgi raksturo gan Livonijas, gan Krievijas nocietinājumu arhitektūras īpatnības.

VēstureLabot

Pirmoreiz rakstos apmetne pieminēta 1171. gadā Novgorodas hronikā. Cietoksnis dibināts 1223. gadā Livonijas krusta karu laikā, kad Viruzeme nokļuva dāņu varā. 1346. gadā Livonijas ordenis nopirka Viruzemi līdz ar citām Dāņu Igaunijas zemēm no Dānijas karaļa Valdemāra IV. Livonijas ordenis jauniegūtajās zemēs izveidoja Narvas fogteju. Livonijas kara laikā 1558. gadā to ieņēma krievi, 1581. gadā to iekaroja zviedri.

Hermaņa cietoksnis Narvā

Krievijas cars Pēteris I ar uzbrukumu Narvai sāka Lielo Ziemeļu karu. Pirmo aplenkumu 1700. gadā zviedri atsita, tomēr 1704. gada 9. augustā krievi cietoksni ieņēma.

XIX gadsimta vidū Narva kļuva par lielu tekstilrūpniecības centru (Krenholmas manufaktūra). Igaunijas brīvības cīņu laikā 1918. gada 28. novembrī Sarkanā armija sāka uzbrukumu Narvai, un 29. novembrī šeit tika pasludināta Igaunijas darba komūna, kas krita 1919. gada februārī.

Starp pasaules kariem Igaunijas valsts robeža bija uz austrumiem no pašreizējās. 1944. gadā 2.pasaules kara laikā pilsētas apkārtnē notika ārkārtīgi sīvas kaujas, sauktas arī par Eiropas SS leģionu kaujām (Battle of the European SS), jo kopā ar vāciešiem un igauņu leģionāriem šeit pret Sarkano armiju 6 mēnešus cīnījās valoņu, nīderlandiešu, skandināvu un citu tautu leģionāri. Kauju rezultātā Narva tika gandrīz pilnīgi nopostīta.

Pēc kara KPFSR piesavinājās Ivangorodu, tomēr administratīvi tā kādu laiku vēl palika Narvas sastāvā. 1990. gadā Narva kļuva par atjaunotās Igaunijas Republikas robežpilsētu.